ANO aicina uz jaunām ekonomiskām partnerattiecībām ar Āfrikas valstīm

21. oktobrī notika ANO ģenerālasamblejas sēde par jaunām ekonomiskām partnerattiecībām ar Āfrikas valstīm. ANO iniciatīvas zināmā mērā papildina Romā notiekošās Āfrikas Bīskapu Sinodes centienus sniegt savu devumu Āfrikas izaugsmē un piedalīties tai starptautiskās kopienas mobilizācijā, kas jaunajā gadu tūkstotī ir aizsākta, lai palīdzētu attīstīties planētas vājākajiem reģioniem.

Kā sēdes sākumā norādīja Svētā Krēsla pastāvīgais novērotājs ANO, arhibīskaps Čelestīno Miļjore, vispirms ir jāsāk ar dažu aizspriedumu pārvarēšanu attiecībā uz Āfriku. Gan žurnālistikas, gan akadēmiskajā un politiskajā līmenī par šo kontinentu joprojām tiek runāts gandrīz vienīgi negatīvā gaismā, parasti izceļot galējo nabadzību, konfliktus, korupciju un reģionālās sadursmes. „Taču īstenībā Āfrikai pieder vērtības, kas ir apbrīnas vērtas,” teica arhibīskaps Miļjore. Viņš pieminēja afrikāņu spēju vadīt pārmaiņu procesus, kā arī daudzo afrikāņu klātbūtni ANO un citās nozīmīgās pasaules organizācijās, kas liecina par tās atsevišķo cilvēku talantu.

Dažas Āfrikas zemes ir īstenojušas sapni par mazajām zemnieku saimniecībām, kas spēj nodrošināt ar pārtiku ne tikai visu valsti, bet dod iespēju eksportēt atsevišķus lauksaimniecības ražojumus. Šīm saimniecībām ir ļoti pozitīva nozīme arī tai ziņā, ka tiek saglabāti dabas resursi. Bez tam, vairākas Āfrikas zemes pēdējos gados ir spērušas nozīmīgus soļus izglītības un sieviešu tiesību jomā.

„Ir tiesa,” atzina Svētā Krēsla runasvīrs, „ka daudzi afrikāņi joprojām dzīvo galējā nabadzībā un daudziem ienākums ir mazāk par 1 dolāru dienā”. Čelestīno Miļjore norādīja, ka Āfrikai ir vajadzīga praktiska solidaritāte, lai attīstītu tās potenciālu. Tai ir vajadzīgs atbalsts, ilgtermiņa finansiālās programmas un starptautiskā tirgus nosacījumu atvieglojumi.

Svētā Krēsla pārstāvis rosināja atbalstīt arī ekonomisko sektoru dažādošanu. „Visbeidzot,” viņš teica, ”ir vajadzīgs atbalsts Āfrikas integrācijai”. Tāpēc ir jāveicina un jānostiprina reģionālās un vēl mazāka teritoriālā apjoma tirdzniecības, ekonomiskās un kultūras, kā arī konfliktu novēršanas, miera uzturēšanas un atjaunotnes iniciatīvas. „Integrāla ekonomika nemazina valstu lomu, bet gan palīdz valdībām sekmīgāk sadarboties citai ar citu,” noslēgumā teica arhibīskaps Miļjore.

I. Šteinerte/Vatikāna Radio