ANO aicina uz jaunām ekonomiskām partnerattiecībām ar Āfrikas valstīm
21. oktobrī notika ANO ģenerālasamblejas sēde par jaunām ekonomiskām partnerattiecībām
ar Āfrikas valstīm. ANO iniciatīvas zināmā mērā papildina Romā notiekošās Āfrikas
Bīskapu Sinodes centienus sniegt savu devumu Āfrikas izaugsmē un piedalīties tai starptautiskās
kopienas mobilizācijā, kas jaunajā gadu tūkstotī ir aizsākta, lai palīdzētu attīstīties
planētas vājākajiem reģioniem.
Kā sēdes sākumā norādīja Svētā Krēsla pastāvīgais
novērotājs ANO, arhibīskaps Čelestīno Miļjore, vispirms ir jāsāk ar dažu aizspriedumu
pārvarēšanu attiecībā uz Āfriku. Gan žurnālistikas, gan akadēmiskajā un politiskajā
līmenī par šo kontinentu joprojām tiek runāts gandrīz vienīgi negatīvā gaismā, parasti
izceļot galējo nabadzību, konfliktus, korupciju un reģionālās sadursmes. „Taču īstenībā
Āfrikai pieder vērtības, kas ir apbrīnas vērtas,” teica arhibīskaps Miļjore. Viņš
pieminēja afrikāņu spēju vadīt pārmaiņu procesus, kā arī daudzo afrikāņu klātbūtni
ANO un citās nozīmīgās pasaules organizācijās, kas liecina par tās atsevišķo cilvēku
talantu.
Dažas Āfrikas zemes ir īstenojušas sapni par mazajām zemnieku saimniecībām,
kas spēj nodrošināt ar pārtiku ne tikai visu valsti, bet dod iespēju eksportēt atsevišķus
lauksaimniecības ražojumus. Šīm saimniecībām ir ļoti pozitīva nozīme arī tai ziņā,
ka tiek saglabāti dabas resursi. Bez tam, vairākas Āfrikas zemes pēdējos gados ir
spērušas nozīmīgus soļus izglītības un sieviešu tiesību jomā.
„Ir tiesa,” atzina
Svētā Krēsla runasvīrs, „ka daudzi afrikāņi joprojām dzīvo galējā nabadzībā un daudziem
ienākums ir mazāk par 1 dolāru dienā”. Čelestīno Miļjore norādīja, ka Āfrikai ir vajadzīga
praktiska solidaritāte, lai attīstītu tās potenciālu. Tai ir vajadzīgs atbalsts, ilgtermiņa
finansiālās programmas un starptautiskā tirgus nosacījumu atvieglojumi.
Svētā
Krēsla pārstāvis rosināja atbalstīt arī ekonomisko sektoru dažādošanu. „Visbeidzot,”
viņš teica, ”ir vajadzīgs atbalsts Āfrikas integrācijai”. Tāpēc ir jāveicina un jānostiprina
reģionālās un vēl mazāka teritoriālā apjoma tirdzniecības, ekonomiskās un kultūras,
kā arī konfliktu novēršanas, miera uzturēšanas un atjaunotnes iniciatīvas. „Integrāla
ekonomika nemazina valstu lomu, bet gan palīdz valdībām sekmīgāk sadarboties citai
ar citu,” noslēgumā teica arhibīskaps Miļjore.