ANO aicina izrādīt lielāku interesi par iezemiešu tautām

19. oktobrī Ņujorkā notika ANO ģenerālsamblejas sanāksme par iezemiešu tautām. Klātesošos uzrunāja arī Svētā Krēsla pastāvīgais novērotājs Čelestīno Miļjore. Viņš pastāstīja, ka temats par iezemiešiem ir ļoti svarīgs arī Baznīcai, jo tā jau ilgāku laiku cenšas atbildēt uz vairāk nekā 370 miljonu pasaules iezemiešu sociālajām un garīgajām vajadzībām. 2007. gadā ANO ir pieņēmusi Pasaules iezemiešu tiesību deklarāciju. Šobrīd tā gatavojas atzīmēt II Starptautisko iezemiešu dekādi ar mērķi radīt lielāku interesi par šīm kopienām.

Arhibīskaps Miļjore izteica cerību, ka Iezemiešu dekādes pasākumi noritēs cieņas pilnā atmosfērā pret šīm tautām, respektējot to identitāti un kultūru. „Cenšoties saprast un respektējot viņu kultūras tradīcijas, reliģisko apziņu un gadsimtiem seno spēju pielāgoties un dzīvot saskaņā ar dabisko vidi, var sekmīgāk nostiprināt draudzību un sadarbību starp iezemiešiem un valstu valdībām,” teica Svētā Krēsla pārstāvis.

Čelestīno Miļjore norādīja, ka neraugoties uz Pasaules iezemiešu tiesību deklarāciju, atsevišķās vietās joprojām turpinās viņu tiesību pārkāpumi. Arhibīskaps atgādināja, ka ANO zālē ļoti bieži atskan tādi jēdzieni kā „ikviena cilvēka cieņa un tiesības”. Tas ir pilnā mērā attiecināms arī uz iezemiešiem. Nācijām ir jārūpējas, lai iezemieši paši spētu apzināties savas tiesības un cilvēcisko cieņu, lai viņiem piederētu vismaz iekšējais spēks veidot savu dzīvi saskaņā ar savām tradīcijām.

„Pārmaiņu un ekonomiskās krīzes laikā, nedrīkst aizmirst izaicinājumus, kas skar iezemiešu tautas,” aicināja Svētā Krēsla runasvīrs. Viņš norādīja, ka ir jāparūpējas par iezemiešu attīstības modeļiem – tādiem, kas nepieļauj zemes, ūdens un citu dabas bagātību iznīcināšanu īstermiņa ekonomisku izdevību labā.

Arhibīskaps Miļjore pievērsa uzmanību arī aizvien pieaugošajai iezemiešu migrācijai, kas nereti ved pie cilvēciskās degradēšanās apstākļiem, rada psiholoģisku nestabilitāti un savas kultūras aizmirstību. Kultūru saskarsmei, bez šaubām, ir pozitīva nozīme, taču tā ir jābalsta uz dialogu starp dažādām kultūrām, nevis uzspiežot vienu kultūru pārējām.

Svētā Krēsla pastāvīgais novērotājs ANO uzsvēra arī, ka ir jānodrošina ilgtermiņa rūpes par iztiku, par nabadzīgo zemju lauksaimniecības attīstību. Tāpēc ir jāveic agrārā reforma, vairāk līdzekļu ieguldot lauku infrastruktūru attīstībā, apūdeņošanas sistēmās, transportā, lauksaimniecības tehnoloģijās un agrāro produktu tirgu izveidē.

Bez tam, rūpējoties par iezemiešu tautām, ir jāpievērš uzmanība veselības jomai. Īpaši svarīgi ir padomāt par jautājumiem, kas saistīti ar HIV/AIDS izplatību.

Noslēdzot uzrunu, arhibīskaps Čelestīno Miļjore atgādināja, ka iezemiešu kopienas ir laidušas dziļas kultūras saknes, tām ir vienreizējas tradīcijas un godpilna attieksme pret radīto universu. Tās vienmēr ir bijušas atvērtas pret dzīvības ienākšanu pasaulē.

I. Šteinerte/Vatikāna Radio