Pāvests: Baznīcas atjaunotne sākas no cilvēku "sirds reformas"
«Attīrot Baznīcu, tā kļūst skaistāka un svētāka, taču reformas tiek veiktas Baznīcā
nevis pret Baznīcu. Tikai svētie spēj atjaunot Baznīcu» – teica Benedikts XVI, aicinot
svētceļniekus pārdomāt par farmaceita un priestera, sv. Džovanni Leonardi vēstījuma
nozīmi mūsdienu sabiedrībā.
«Cilvēka vienīgā patiesā mēraukla ir Kristus» –
katehēzes mācībā sacīja Benedikts XVI. Pāvests runāja par farmaceitu debesīgo aizbildni,
priesteri, sv. Džovanni Leonardi, kurš bija nenogurstošs jaunatnes audzinātājs. Priesteriem
veltītajā Jubilejas gadā aprit viņa nāves 400. gadadiena. Dzimis 1541. gadā gleznainajā
Toskānas apgabalā, Itālijā. Džovanni bija jaunākais no septiņiem bērniem. Mācījās
par farmaceitu, taču pēc studiju beigšanas aizgāja pa priesterības ceļu. Kristus kļuva
par viņa dzīves galveno balstu – norādīja Benedikts XVI.
Tomēr aizraušanās
ar farmakoloģiju ļoti noderēja viņa turpmākajā dzīvē. Pr. Leonardi bija pārliecināts,
ka cilvēkiem vairāk par visu ir vajadzīgs Kristus. Tāpēc viņa galvenās rūpes bija
apgādāt tos ar «Dieva medikamentiem». Viņš uzskatīja krustā sisto un augšāmcēlušos
Kristu par visu lietu mērauklu. Personīgā saikne ar Kungu bija viņa dzīves pamats.
Viņš apzinājās, ka patiesa atjaunotne var nākt tikai no uzticības Kristum un mīlestības
pret Baznīcu. Iesakņojies šādā pārliecībā, Jēzus mīlestības mudināts, pr. Leonardi
ar entuziasmu nodevās Evaņģēlija sludināšanai, īpaši jauniešu vidū. Viņš pulcināja
ap sevi jaunos cilvēkus, kuri gribēja savu dzīvi balstīt uz Kristu un ierādīt Viņam
pirmo vietu. Tā izveidojās Dievmātei veltīts ordenis. Saviem mācekļiem pr. Leonardi
piekodināja, lai pāri visam tiektos atdot godu Jēzum.
Lielā apustuliskā dedzība
mudināja priesteri griezties pie pāvesta Pāvila V un iesniegt ieteikumu ar kritērijiem,
kas būtu nepieciešami autentiskai Baznīcas atjaunotnei. Pr. Leonardi ļoti rūpēja priesteru
formācija. Viņš gribēja sagatavot tos misiju darbam tālajās zemēs, tāpēc ielika pamatus
Propaganda Fide dikastērijai (šodien – Tautu Evaņģelizācijas kongregācija)
un Urbaniana kolēģijai. Līdz mūsdienām šajā akadēmiskajā iestādē ir ieguvuši
izglītību daudzi priesteri. Pr. Leonardi bija pārliecināts, ka Baznīcas patiesas atjaunotnes
avots ir uzticība Kristum. Tikšanās ar Kristu notiek Baznīcā. Tā sastāv no cilvēkiem
un, no vienas puses, ir trausla, bet tai pat laikā, Baznīca ir Dieva iestādījums.
Līdz ar to, tā ir svēta. Baznīca ir pestīšanas Sakraments. Ikvienai reformai jānotiek
Baznīcā, tā nekad nedrīkst būt vērsta pret Baznīcu – pasvītroja Benedikts XVI, atgādinot,
ka vispirms ir jāveic «sirds reforma» un tikai tad var ķerties pie struktūrām. Tāpēc
ir būtiski nepieciešami svētie. Baznīcas šķīstīšana dara to skaistāku un svētāku.
Džovanni Leonardi nomira 1609. gadā Romā. 2006. gadā viņš tika pasludināts
par farmaceitu debesīgo aizbildni. «Lai viņa dzīve kalpo par paraugu priesteriem un
visiem ticīgajiem» – mudināja Benedikts XVI. No svētā mēs varam mācīties par savas
darbības mērauklu izvēlēties Kristu un, caur viņa aizbildniecību, lūgt arī sev patiesu
apustulisko dedzību. Mūsdienu cilvēcei vairāk par visu ir vajadzīgs Kristus, jo nav
neviena ļaunuma, ko Viņš nespētu izklīdināt, nav nevienas problēmas, ko Viņš nevarētu
atrisināt. «Vai Kristu, vai neko» – tāda ir «recepte», ko sv. Leonardi sniedz jebkāda
veida garīgajai vai sociālajai reformai.
«Vatikānā turpinās Āfrikas Bīskapu
Sinodes darbs. Šo svarīgo pasākumu kopīgi veltīsim Vissvētākās Jaunavas Marijas, Rožukroņa
karalienes aizbildniecībai. Lai ar Baznīcas starpniecību Āfrikas valstu iedzīvotāji
atrastu ceļu, kas ved uz izlīgšanu, taisnību un mieru», vēlēja Benedikts XVI. Vispārējā
audience notika Sv. Pētera laukumā. Uz tikšanos ar pāvestu bija ieradušies aptuveni
40 tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Audiences dalībnieku vidū bija arī priesteris
no Latvijas, kurš studē Baznīcas tiesības Venēcijas augstskolā.