Pāvesta lūgšanu nodomi oktobrim

Oktobrī Benedikts XVI aicina ticīgos lūgties vispārējā nodomā: Lai visi kristieši svētdienā piedaloties Euharistijas mielastā, šo dienu veltītu augšāmcēlušā Kunga svinēšanai.

Šodien vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešams pievērst nopietnu uzmanību Kunga dienas sakrālajam raksturam un nepieciešamībai piedalīties svētdienas Svētajā Misē – vēstulē kard. Francim Arinzem, Studiju dienas sakarā, 2006. gada 27. novembrī rakstīja Benedikts XVI. Svētdiena ir „dies Domini” (Kunga diena). Mūsdienās vērojama plaši izplatīta reliģiskā vienaldzība. Sekulārisms aizklāj transcendentā apvāršņus. Tomēr ticīgajiem nevajadzētu aizmirst, ka Kristus Augšāmcelšanās notikums ir neizsmeļams avots viņu dzīvei. Pāvests atgādina, ka svētdiena ir nevis pirmo kristiešu, bet gan apustuļu un paša Kristus izvēlēta. Jēzus piecēlās augšā no kapa „pirmajā nedēļas dienā”. Tāpēc vispirms ir svarīgi apzināties svētdienas svinēšanas būtisko nozīmi.

Ticīgo dzīvē centrālā vieta pienākas Euharistijai. Tā ir svētdienas un visas ekleziālās dzīves pamatpīlārs. Katrā Euharistijā notiek Dieva tautas svētdarīšana. Euharistija, kristiešu dzīves avots, ir tilts starp ticību uz Dievu, mūsu ikdienas dzīvi un savstarpējām attiecībām. Tās pielūgsme dziļi izmaina cilvēka sirdi. Savukārt, patiesa saikne ar Kungu ir pamats cilvēka un visas sabiedrības atjaunotnei. Atsaucoties uz Vatikāna II koncila mācību, Benedikts XVI parāda piedalīšanās Svētajā Misē nozīmi. Ticīgie ir aicināti svētdienā pulcēties kopā, lai dzirdot Dieva vārdu un piedaloties Euharistijas mielastā, pieminētu Lieldienu notikumu un pateiktos Dievam, kurš ļāvis viņiem atdzimt caur sava Dēla nāvi un augšāmcelšanos.

Misiju nodomā esam aicināti lūgties: Lai visa Dieva tauta, kas ir saņēmusi Kristus pavēli iet un sludināt Evaņģēliju visām radībām, atbildīgi uzņemtos savu misionāro pienākumu un to uzskatītu par visaugstāko kalpojumu cilvēcei.

Vēstījumā Pasaules Misiju dienā 2007. gadā Benedikts XVI atgādina, ka Baznīcas misijas neizsmeļamais avots ir Kristus. Viņa vārdi: „Ejiet un māciet visas tautas” attiecas arī uz mūsdienu cilvēku. Ticīgajiem vienmēr jāapzinās, ka Viņš, pļaujas lauka Kungs, ir kopā ar savu tautu un nemitīgi to vada. Vietējās Baznīcas tiek aicinātas atjaunot savu misionāro garu, lai drosmīgi pārvarētu izaicinājumus un sludinātu Evaņģēliju sekularizācijas laikmetā, kurā notiek dziļas pārmaiņas cilvēka un visas sabiedrības dzīvē. Protams, ir mainījušies apstākļi, kādos cilvēce tagad dzīvo. Pēdējās desmitgadēs, īpaši, pēc Vatikāna II koncila, ir paveikts liels darbs evaņģelizācijas laukā. Taču joprojām darāmā ir ļoti daudz, lai atbildētu Kunga aicinājumam, ko viņš adresē katram kristietim. Kristus turpina aicināt gan tā saucamās senās tradicionālās Baznīcas, gan jaunās ekleziālās kopienas un kustības. Pāvests aicina šajā sarežģītajā straujo pārmaiņu iezīmētajā laikmetā ar aizvien lielāku atvērtību uzticēties dievišķajai Providencei. Dievs nekad nepamet savu tautu.

Vēstījumā Benedikts XVI atgādina, ka pirms 50 gadiem publicēta Pija XII enciklika Fidei donum par Baznīcas misionāro darbību ad gentes. Viņa priekšgājējs vēlējās, lai misionārā sadarbība kļūtu aizvien atbilstošāka mūslaiku prasībām. Pāvests norāda, ka mūsu mīlestības uz Kristu mēraukla ir drosme liecināt par Viņu citiem. Tāpēc katrs kristietis ir aicināts apzināties savu misionāra aicinājumu.

J. Evertovskis / VR