Sinode: vispārējs situācijas izvērtējums Āfrikas kontinentā

Sākot Sinodes darbu, Āfrikas bīskapi atsevišķā uzrunā ante disceptationem iepazīstināja ar Baznīcas, sociālo, kultūras situāciju Āfrikas kontinentā. Vispirms tika atgādināts, ka 1994. gada 7. maijā noslēdzās pirmā Āfrikas Bīskapu Sinode. Tās temats bija “Baznīca Āfrikā un tās evaņģelizējošā misija otrā gadu tūkstoša gaidās. Jūs būsiet mani liecinieki (Apd 1,8). Sinodes tēviem bija jāizvērtē, kas kontinentā ir bijis pozitīvs un kas negatīvs. Viņi jutās gandarīti par Baznīcas izaugsmi, par misionāru dedzīgo darbu, kultūras, sociālās un politiskās apziņas veidošanos, un tai pašā laikā apbēdināti par sektu iespiešanos, islāma politizāciju, diktatoriskajiem un despotiskajiem režīmiem, korupcijas izplatību un aizvien augošo nabadzību. Tas bija laiks, kad beidzās aparteīda režīms Dienvidāfrikā, bet Ruandā norisinājās nežēlīgi slaktiņi.

Pēc 15 gadiem Āfrikas bīskapi ir sapulcējušies otrajā Sinodē. Viņi atzīst, ka šim darbam būs noderīga virkne semināru, kas aizvadītajos gados norisinājušies Āfrikas kontinentā, piemēram, seminārs par liturģiju, kas notika Kumasi 2007. gadā, par Baznīcas sociālo mācību Daresalamā 2008. gadā, par migrāciju Nairobi 2008. gadā, un vairāki citi. Pēdējos gadu desmitos tiek runāts par izaugsmi Āfrikas Baznīcā. Afrikāņi turpina ieņemt vadošos amatus reliģiskajos ordeņos un kongregācijās, paši kļūst par misionāriem citās zemēs, vietējās Baznīcas ir panākušas lielāku autonomiju ekonomiskā ziņā, ir palielinājies ekleziālo institūciju un struktūru skaits, tiek dibināti jauni semināri, universitātes, katoļu vadītās skolas un reliģiskās formācijas centri. Tai pašā laikā Baznīca Āfrikā saskaras ar milzīgiem izaicinājumiem. Tie ir atsevišķu priesteru un reliģisko uzticības trūkums savam paaicinājumam, Baznīcas locekļu pāreja pie sektām, emigrācija, kuras rezultātā daudzi atsvešinās no ticības.

I. Šteinerte/Vatikāna Radio