«Katrs cilvēks ir Dieva bērns, katru pienākas pieņemt un cienīt. Kaut mūsu sabiedrība
spētu to saprast!» – sacīja Benedikts XVI, uzstājoties Prāgas Uzvaras Dievmātes baznīcā,
kur atrodas Jēzus Bērna statuja. Pāvests iesāka savu vizīti Čehijas Republikā, tiekoties
ar ģimenēm, kas bija pulcējušās slavenajā dievnamā. Ierodoties tajā, viņš pagodināja
lielo koka krucifiksu un sveicināja klātesošos. Tikšanās noritēja ļoti sirsnīgā gaisotnē.
Bērni saņēma Svētā tēva glāstus un svētību. Pēc tam pāvests devās uz Jēzus Bērna kapelu,
kur Vissvētākā Sakramenta priekšā brīdi pavadīja klusā lūgšanā. Viņš lūdzās par bērniem
un jauniešiem, par ģimenēm, kuras nospiež grūtību nasta, un slimajiem. Pēc tam uzlika
uz Jēzus Bērna statujas zelta kroni un devās pie baznīcas altāra. Pēc Čehijas Bīskapu
konferences prezidenta arhibīsk. Jana Graubnera apsveikuma vārdiem, uzrunu teica pāvests.
Tās centrālā tēma bija ģimene, kas tika aplūkota Dieva noslēpuma kontekstā.
«Bērna
Jēzus attēls acumirklī pievērš mūsu uzmanību Iemiesošanās noslēpumam, visvarenajam
Dievam, kurš kļuva cilvēks – norādīja Benedikts XVI. Jēzus 30 gadus dzīvoja pazemīgajā
Nācaretes ģimenē. Dievišķā Providence Viņu bija uzticējusi Marijas un Jāzepa mīlošajai
gādībai». Apliecinājis savu garīgo vienotību ar visas pasaules ģimenēm, pāvests atgādināja,
ka dievnamā esošā statuja izstaro Bērna maigumu un liecina par Dieva un Viņa mīlestības
tuvumu. Tā palīdz mums saprast, cik mēs esam Viņam dārgi, jo tieši pateicoties Jēzum,
mēs kļuvām par Dieva bērniem. Katrs cilvēks ir Dieva bērns. Cilvēks ir vērtīgs nevis
ar to, kas viņam pieder, bet ar to, kas viņš ir – pasvītroja Benedikts XVI. Katras
personas sejā, neatkarīgi no rases vai kultūras piederības, atspīd paša Dieva attēls.
Līdz ar to, esam aicināti ikvienu pieņemt, cienīt un mīlēt. Kaut mūsdienu sabiedrība
spētu to saprast!
Sevišķi tas attiecas uz bērniem. Prāgas Jēzus Bērnā mēs
kontemplējam bērnības skaistumu. Šis tēls liecina par Kristus vienmēr izrādīto priekšroku
mazajiem. Pāvests pauda rūgtu nožēlu par to, ka daudzi bērni netiek mīlēti, pieņemti
un cienīti, un stingri pieprasīja, lai tiem tiktu veltīta pienākošās cieņa un uzmanība.
Bērni ir cilvēces nākotne un cerība – viņš pasvītroja. Noslēgumā viņš vērsās pie pašiem
bērniem, mudināja tos klausīt savus vecākus un aicināja būt par patiesiem Jēzus draugiem.
«Lūdzieties par sevi, par saviem vecākiem, skolotājiem un draugiem, kā arī lūdzieties
par mani», sacīja Svētais tēvs.
Uzrunā viņš apliecināja, ka lūdz no Jēzus
Bērna vienotības un saskaņas dāvanu visām ģimenēm, īpaši lūdzas par jaunajām ģimenēm,
kurām nākas pielikt daudz pūļu, lai saviem bērniem sagādātu drošību un cienīgu nākotni,
kā arī lūdzas par visām tām ģimenēm, kuras skāruši nesaprašanās, neuzticības, krīzes,
slimību un citu ciešanu pārbaudījumi. Pāvests uzticēja visas ģimenes Jēzus Bērnam,
apzinoties cik svarīga ir ģimenes stabilitāte sabiedrības attīstībai un cilvēces nākotnei.
No Uzvaras Dievmātes baznīcas Svētais tēvs devās uz apustulisko nunciatūru, kur privāti
ieturēja pusdienu maltīti, bet pēc tam ieradās 4 km attālajā Prāgas pilī, kur tikās
ar valsts prezidentu.