Benedikta XVI katehēze par sv. Anzelmu no Kenterberijas

«Lai dedzīga patiesības mīlestība un slāpes pēc Dieva palīdz katram kristietim nenogurstoši meklēt aizvien ciešāku vienotību ar Kristu, kas ir ceļš, patiesība un dzīvība» – teica Benedikts XVI, tiekoties ar svētceļniekiem. Vispārējā audience notika Pāvila VI zālē Vatikānā. Tajā piedalījās vairāk nekā 9 tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Katehēzē Svētais tēvs runāja par Kenterberijas arhibīskapu sv. Anzelmu. Baznīca šogad atzīmē viņa nāves 900. gadadienu. Svētā dzīvi iezīmēja dedzīga patiesības mīlestība un nemitīgas slāpes pēc Dieva – sacīja pāvests. – Anzelms bija gan izcils teologs, gan dziļas ticības vīrs. Viņš dzimis 1033. gadā Aostā, Itālijas ziemeļos, dižciltīgā ģimenē. No mātes saņēma nopietnu cilvēcisko un kristīgo formāciju. Iestājās Bekas benediktīniešu klosterī Francijā. Pēc trim gadiem iecelts par prioru. Strādāja par skolotāju un vienlaikus pats nodevās nopietnām studijām un lūgšanu dzīvei. Šinī laikā sarakstīja vairākus darbus par Dieva eksistenci un dabu, cilvēka brīvību un citām tēmām.

Pēc 15 gadiem Anzelms ievēlēts par klostera abatu. Viņam radās iespēja apmeklēt Angliju, kur mūkiem piederēja īpašums un, kur viņa draugs Lanfranks pildīja Kenterberijas arhibīskapa pienākumus. 1093. gadā par arhibīskapu Kenterberijā tika nominēts Anzelms. Anglijā viņš darbojās mūku formācijas jomā un veica ekleziālās dzīves atjaunotni. Cīnījās par Baznīcas brīvību no laicīgās varas virskundzības. Par to viņam nācās „samaksāt”. Nonākot konfliktā ar angļu valdniekiem, viņam tika piespriesta trīs gadus ilga trimda. Anzelms vienmēr palika uzticīgs sv. Pētera pēctecim. Viņa darbība Kenterberijas arhidiecēzē bija ļoti auglīga. Cilvēki savu garīgo ganu cienīja un mīlēja. Viņš nomira 1109. gada 21. aprīlī.

Benedikts XVI norādīja, ka šis svētais bija ne tikai teicams garīgais līderis, bet arī izcils skolotājs, jauniešu audzinātājs, rakstnieks un teologs. Viņš tiek dēvēts par „skolastiskās teoloģijas” tēvu. Viņa domāšana iezīmējās ar stingru un skaidru loģika. Lūgšanā, ar ko iesākas slavenais darbs Proslogion, Anzelms izsaka vēlmi izprast ticību. Viņš vēlas labāk izprast dievišķās patiesības, kurām savā sirdī tic un ko mīl. Viņa centieni bija vienmēr virzīti uz aizvien dziļāku dievišķo noslēpumu kontemplāciju. Tas, kurš vēlas nodarboties ar teoloģiju, nevar balstīties tikai uz savu prātu – pasvītroja Benedikts XVI. – Anzelms māca, ka teologs ir aicināts tiekties vispirms pēc dziļas ticības pieredzes. Teoloģijai jābūt iesakņotai šajā pieredzē. Anzelma paraugam ir aicināts sekot katrs kristietis – atgādināja Svētais tēvs. Lai Anzelma patiesības mīlestība, gudrība un ticība kalpo ikvienam par pamudinājumu tiekties pēc aizvien ciešākas vienotības ar Kristu. Lai svētais iedrošina gan Baznīcas ganus, gan arī visus ticīgos lūgties, strādāt un ciest Baznīcas labā, vienmēr saglabājot tai uzticību.

Tikšanās noslēgumā pāvests apsveica Kristus Leģionāru jauniešus, kas ieradušies Romā, lai uzsāktu teoloģijas studijas Pontifikālajā Regina Apostolorum universitātē. Svētais tēvs atgādināja, ka šodien Baznīca piemin sv. tēvu Pio no Petrelčinas. «Priesterības gadā šis svētais aicina visus priesterus un ticīgos lajus paļauties uz Dievu» – uzsvēra pāvests. Atgādināja, ka 23. septembrī San Džovanni Rotondo saktuārijā noslēdzās sv. tēva Pio relikviju publiskā izstādīšana. No 2008. gada 24. aprīļa to apmeklējuši gandrīz seši miljoni svētceļnieku no daudzām valstīm. 23. septembra naktī San Džovanni Rotondo jaunajā bazilikā kapucīnu ordeņa ģenerālpriekšnieks, t. Mauro Johri svinēja Euharistiju, pieminot pazemīgā brāļa pāreju no šīs zemes dzīves un debesu godību.

Benedikts XVI apsveica poļu svētceļniekus, īpaši pāvesta Jāņa Pāvila II vārdā nosauktā fonda stipendiātus. Apliecināja savu garīgo tuvumu Vujekas-Sļonskas ogļraktuves šahtā metāna eksplozijā un tam sekojošajā ugunsgrēkā bojā gājušo un cietušo tuviniekiem. Pāvests uzrunāja arī jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus, aicinot sekot sv. tēva Pio piemēram.

S. Krivteža, J. Evertovskis / csd