„Atvērtība uz savstarpēju sapratni, ko veicina Baznīca, kalpo par pamatu tautu integrācijai,”
teikts pāvesta Benedikta XVI dokumentā Instrumentum Laboris, ko pirms gaidāmās
Sinodes, ir saņēmuši Āfrikas bīskapi. Baznīcas un tās vērtību integrācija būs arī
viens no Sinodes darba jautājumiem. Par šo tematu Vatikāna radio runāja franciskāņu
Mazo brāļu ordeņa loceklis no Beninas Žans Surū. Nesen viņš ir uzrakstījis grāmatu
„Kā būt kristiešiem, bet palikt afrikāņiem?” Grāmata ir veltīta galvenokārt laulībām
Beninas sahoué kultūrā, ko pārstāv arī brālis Žans Surū.
Kā būt kristiešiem
un afrikāņiem sahoué realitātē? Nav jādara nekas cits,
kā jāpaliek uzticīgiem tam, ko esam atklājuši, attīstoties mūsu kultūrai, tam, ko
tajā jau ir iedēstījis Svētais Gars. Ir jāatzīst, ka Dievs katrai kultūrai ir devis
brīnišķīgas lietas, kas palīdz dzīvot, likt izpausties mūsu attiecībām ar Viņu, ar
brāļiem, ar apkārtējo realitāti. Ko darīt, lai visu, kas mūsu kultūrā ir skaists,
varētu apgaismot ticība Jēzum Kristum? Apzināmies, ka viss, ko darām kā cilvēki, ne
vienmēr ir labs – pastāv vājuma brīži, trūkumi un ēnas. Novēlu, lai šīs ēnas izkliedē
Jēzus Kristus gaisma, Viņa augšāmcelšanās un Viņa Evaņģēlijs, kas ļautu mums kā cilvēkiem
patiesi un pilnīgi piepildīt un īstenot sevi.
Kādas vērtības ir rodamas
sahoué laulību tradīcijā? Grāmatā esmu izvēlējies laulību
tematu tāpēc, ka mums, afrikāņiem, laulība un ģimene ir ļoti svarīgas vērtības. Tā
piemēram, viena no vērtībām ir bērniem piešķirtā nozīme. Mūsu kultūrā pastāv vesela
sakāmvārdu sērija par to, cik bērns ir svarīgs. Otra vērtība ir attiecības starp vīru
un sievu, un jo īpaši, gatavošanās laulībām. Pastāv vairāki posmi, kas jauniešiem
palīdz tām sagatavoties. Šai procesā palīdz gan ģimene, gan viss ciemats. Viss sociālais
konteksts palīdz nostiprināt pārliecību par izvēles pareizību. Piemēram, sahoué
kultūrā nevar apprecēties, ja vīram nav darba, ja viņš nespēj sievai sagādāt pūru.
Varētu likties, ka pūrs tiek dots, lai sievu nopirktu. Taču tā nav. Līdz ar pūru,
vīrs pierāda gan citiem, gan sev pašam, ka viņš uz kaut ko ir spējīgs. Savukārt, ja
cilvēks uz kaut ko ir spējīgs, tas nozīmē, ka viņš var uzņemties atbildību.
Vēl
viena vērtība ir attiecības starp ģimenēm. Laulība kļūst par solidaritātes iemeslu
starp vīra un sievas radu pulku. Turpmāk tie vienojas dzīves priecīgajos un skumjajos
brīžos. Tā ir kopība, un kopība ir ļoti skaista vērtība. Tādējādi, laulība neaprobežojas
tikai ar jauno ģimeni, bet laiž daudz dziļākas saknes. Svarīga ir arī attieksme pret
senčiem, jo savā būtībā tie kalpo par atsauces punktu uz Dievu. Bez šīm divām atsaucēm
– senčiem un Dieva, sahoué kultūrā apprecēties nav iespējams. Tāpat arī aizliegumiem
ir garīgas saknes.
Kāpēc Beninas sahoué kultūrā ir
nepieciešama kristietības inkulturācija? Inkultūracija ir vajadzīga tāpēc,
ka mūsu kultūras ir Dieva dāvanas. Svētais Gars katra cilvēka sirdī ir ielicis vērtības.
Taču, lai īstenotu šīs vērtības, lai mēs paši varētu īstenot sevi kā cilvēki, mums
ir jāizdara tā saucamais „kvalitātes lēciens”. Lai to izdarītu, mūsu kultūrai trūkst
pamata. To piešķir Evaņģēlijs. Tas ir kā gaisma, kas ierodas, lai teiktu: „jūsu kultūrā
pastāv labas un skaistas lietas. Taču pastāv arī ēnas un trūkumi”. Piemēram, sahoué
kultūrā vīrietis var precēt vairākas sievietes. Ko šai gadījumā teiktu Evaņģēlijs?
Tas mūs māca mīlēt savu sievu un tikai viņu vienīgo turēt par sievu. Kāpēc Baznīca
mums ļauj precēt tikai vienu sievieti? Tā, pirmkārt, ir cilvēciska nepieciešamība.
Sahoué labi apzinās, ka tad, kad vīrietis mīl sievieti, viņš to vēlas tikai
sev, un kad sieviete mīl vīrieti, viņa to vēlas tikai sev. Taču šis princips ne vienmēr
tiek respektēts. Tāpēc, šai gadījumā, inkulturācija dod spēku, jo tie, kas tic Jēzum
Kristum, vēlas palikt Viņam uzticīgi. Tad, kad cilvēks paliek uzticīgs Kristum, viņš
ir uzticīgs arī pats sev un savai kultūrai.
Vai kristietības inkulturācija
izraisa kontrastu, vai arī tā veicina integrāciju? Ir jāievēro, ka daudzās
Āfrikas tautās pastāv augsts analfabētisma līmenis. Tāpēc nepastāv tik daudz kontrasts,
cik nezināšana par to, ko prasa Baznīca un Evaņģēlijs. Mums, Āfrikas tautām, ir vajadzīgi
cilvēki, kas palīdz saprast to, kas īstenībā ir Evaņģēlijs, kas ir laulība saskaņā
ar Baznīcas mācību, lai izskaidrotu tautām vērtības, ar kurām tās jau ir apveltītas,
kā arī to, ko piedāvā Baznīca un Evaņģēlijs, un lai to visu savienotu kopā. Ja cilvēki
nesaprot to, ko prasa Baznīca, tad viņi uztver lietas kā kaut ko tādu, kas tiek uzspiests.