Viterbo pāvestu pils un konklāva vēsture

Sakarā ar pāvesta Benedikta XVI gaidāmo vizīti Viterbo, ielūkosimies tajā esošās pāvestu pils vēsturē, kas ir cieši saistīta arī ar konklāvu vēsturi. Viterbo atrodas 12 nami, kam ir liela vēsturiska, reliģiska un mākslas vērtība. Vissvarīgākais no tiem ir pāvestu pils. Tā ir celta romānikas stilā, laikā no 1255. līdz 1267. gadam. Blakus ir izbūvēta gotiska stila lodžija. Savukārt, pils iekšpusē ir iekārtota slavenā konklāva zāle. Tā ir ļoti gaiša telpa, kurā ir notikušas vairāku pāvestu ievēlēšanas. Ar šo telpu saistās arī vēsturē ienākušais 33 mēnešus ilgais Sede Vacante periods, kurā kardināli nespēja vienoties par jauna pāvesta ievēlēšanu. Hronikas vēstī, ka Viterbo iedzīvotāji bija tik noguruši, gaidot jaunu pāvestu, ka viņi nolēma ieslēgt kardinālus vēlēšanu telpā cum clave, proti, ar atslēgām. No šejienes arī radies konklāva nosaukums.

„Sapulcējušies zem atslēgām” – šādi turpmāk tiek skaidrota pāvestu ievēlēšanas metode, kas sevī ietver stingru noslēpuma glabāšanu. Katrā ziņā, vēsturiskajā hronikā uzsvērts fakts, ka tikai viterbiešu nepacietība un svētā Bonaventūras uzstājīgums pēc trim strīdos pavadītiem gadiem, 18 kardināliem beigās lika izvēlēties piemērotu pāvesta kandidatūru. Tā, pēc pāvesta Klementa IV par Baznīcas ganu kļuva Gregors X.

Kāpēc pāvesta ievēlēšanas process veselus trīs gadus turpinājās bez panākumiem? 1265. gadā, Perudžā, lai ievēlētu Gregora X priekšteci, franču izcelsmes pāvestu Klementu IV, kardināliem bija nepieciešams 4 mēnešus ilgs laiks. Jau no pirmās amata dienas jaunajam pāvestam bija jāpieņem vienošanās ar hercogu Kārli d’Angio. Tas bija vēsturiski smags laiks, kad Romai draudēja gibelīnu iebrukumi un valdīja pret pāvestu vērsts noskaņojums. Kārlis d’Angio tika kronēts par Sicīlijas karali. Klementa IV vienošanās bija balstīta uz ilgām panākt Kārļa d’Angio kontroli pār Romu, taču šīm ilgām neizdevās piepildīties. Kārlim d’Angio nebūt nerūpēja pāvesta centieni atgūt svētā Pētera sēdekli Romā.

Arī Klementa IV pēcteča izvēli jau no pašiem sākumiem noteica rēķināšanās ar Kārļa d’Angio varu, tāpēc kardināli, kam bija jāizvēl jaunais pāvests, dalījās tajos, kas atbalstīja Kārli un tajos, kas vēlējās atjaunot impēriju. Viterbo pilsētu pārņēma protesti un sadursmes. Kardināli vispirms bija sapulcējušies svētā Laurencija katedrālē, tikai vēlāk viņi pārcēlās uz tikko uzcelto pāvestu pili. Redzot, ka pāvesta izvēlēšana joprojām kavējas, svētais Bonaventūra – franciskānis no netālu esošās Banjoredžo pilsētiņas aicināja ļaudis piespiest kardinālus izdarīt izvēli. 1270. gada janvārī, 14 mēnešus pēc kardinālu sanāksmes sākuma, tika aizmūrētas visas pils izejas un to sāka apsargāt jaunizveidotā vienība, kas saucās „konklāva maršali”. Tā kā izvēle joprojām nebija izdarīta, ļaudis apžēlojas un atvēra caurumu griestos, lai varētu padot kardināliem maizi un ūdeni.

Tikmēr Kārlis d’Angio bija kļuvis par absolūtu Romas valdnieku. Viņa tirānisko varu ar vardarbīgām metodēm centās apspiest gibelīni. Viterbo pilsētā, viens no pāvestu vēlošajiem kardināliem saslima un pameta konklāva zāli, divi kardināli nomira, vēl divi atteicās no vēlēšanām. Pa to laiku Itāliju bija pārņēmuši asi politiskie nemieri. Kardināli beidzot vienojās par itālieša Teobalda Viskonti kandidatūru. Viņam nācās atgriezties no Sīrijas, kur tobrīd atradās saistībā ar krustakariem. Itālijā Viskonti ieradās tikai četrus mēnešus pēc savas ievēlēšanas par pāvestu. No Brindizi ostas viņš tika aizvests uz Viterbo, bet no šejienes Kārļa d’Angio pavadībā ieradās Romā. Viņa konsekrācija notika imperatora Konstantīna laikā būvētajā svētā Pētera bazilikā 1272. gada 27. martā. Teobalds Viskonti pieņēma Gregora X vārdu un kļuva labi ieredzēts pāvests gan no franču, gan angļu valdnieku puses. Pēc 20 trimdā nodzīvotiem gadiem, viņš varēja atgriezties pāvestu vēsturiskajā pilsētā Romā.

Pāvests Gregors X ir svētīgais un viņa kults tika uzsākts 1713. gada 14. martā. 1273. gadā viņš vadīja Lionas koncilu – otro, kas bija sarīkots šai pilsētā un kura mērķis bija apvienot Austrumu un Rietumu Baznīcu. Bez tam, koncilā tika izdots dekrēts, saskaņā ar kuru tikai bīskapi var piešķirt Iestiprināšanas sakramentu.

I. Šteinerte/Vatikāna Radio