Japānas Bīskapu konference gatavojas gadskārtējai nacionālajai lūgšanu dienai par
dialogu starp reliģijām. Par to vairāk stāsta Pontifikālās Starpreliģiju dialoga padomes
prezidents Žans Luijs Torāns, kurš 10. augustā noslēdza savu vizīti Uzlecošās Saules
zemē. 2. augustā kardināls piedalījās vairākās tikšanās, kur kopā bija sanākuši vietējās
Baznīcas un citu galveno, Japānā pārstāvēto reliģiju līderi. Viņš atgādināja, ka viņa
vadītā padome atzīst vienādu visu ticību paudēju cieņu un ar visiem vēlas veikt dialogu.
Kopā ar Torānu sarunās piedalījās apustuliskais nuncijs Japānā Alberto Bottari de
Kastello, Tokijas un Nagasaki arhibīskapi Peters Takeo Okada un Jozefs Mitsuaki Takami,
kā arī Pontifikālās Starpreliģiju dialoga padomes sekretārs Endrjū Vissanu Thanja
Anans.
Vizīte pie Japānas reliģiskajām kopienām ietilpst minētās padomes uzmanības
lokā pret aziātu garīgumu. Šai sakarā, šī gada novembrī kardināls Torāns gatavojas
apmeklēt arī Indonēziju. Japānā 3. augustā viņš tikās ar šintoisma, budisma un islāma
pārstāvjiem. Kardināls stāsta, ka šīs tikšanās ir noritējušas ļoti sirsnīgā atmosfērā
un visu minēto reliģiju pārstāvji vienprātīgi atzinuši Katoliskās Baznīcas lielo devumu
dialoga veicināšanā.
4. augustā Svētā Krēsla pārstāvis tikās ar Japānas Bīskapu
konferences komisiju dialogam ar citām reliģijām. Tika izvirzītas vairākas idejas
par to, kā labāk sarīkot Nacionālo lūgšanu dienu par dialogu starp reliģijām. Pēcpusdienā
kardināls bija goda viesis gadskārtējā lūgšanu saietā par mieru. Šāds saiets tiek
rīkots Hiei kalnā, Kioto, balstoties uz Asīzē gūto starpreliģiju tikšanās pieredzi.
Kardināls Torāns nolasīja pāvesta Benedikta XVI vēstījumu, kurā izcelti četri fundamentālie
miera balsti: patiesība, tuvākmīlestība, taisnība un brīvība.
Īpaši nozīmīga
diena Japānas apmeklējuma laikā kardinālam Torānam ir bijusi 5. augustā. Viņš tikās
ar jaunās budistu reliģijas tenrikjo pārstāvjiem, kuri jau vairākus gadus sadarbojas
ar Pontifikālo Starpreliģiju dialoga padomi. Pēc tam padomes prezidents piedalījās
Svētajā Misē, kas notika Hirosimas katedrālē. Tas bija atomtraģēdijas atceres priekšvakars.
Šogad kopš tās apritēja 64 gadi.
6. augustā, atceroties Hirosimas bombardēšanu,
Torāns, Svētā Krēsla vārdā nolika ziedu vainagu pie upuru piemiņai veltītā memoriāla.
Nedēļas noslēgumā viņš apmeklēja Nagasaki, kur palika līdz sava ceļojuma beigām 10.
augustā. Nagasaki tiek uzskatīta par „Austrumu Romu”, jo šeit esošā kristiešu kopiena
ir celta uz daudzu mocekļu asinīm. Torāns pabija jezuītu vadītajā muzejā, kur pārliecinājies
gan par vajātāju cietsirdību, gan par Japānas kristiešu apbrīnojamo ticību. Nagasaki,
tāpat, kā Hirosima, ir lieciniece arī atombumbas atnestajam postam.
Pontifikālās
Starpreliģiju dialoga padomes prezidents, uzturoties Japānā, esot pārliecinājies par
to, cik lielā mērā reliģiskā tematika ir ieņēmusi vietu publiskajās debatēs. Ir jāpiemin,
ka arī viens no ievērojamākajiem valsts vadītājiem, Japānas premjerministrs Taro Aso
pēc ticības ir katolis.