Klēra kongregācijas interneta mājas lapā www.annussacerdotalis.org publicēta plaša
informācija par franču priesteri sv. Jāni Mariju Vianeju un Priesterības gada pasākumu
programmu. Baznīca 4. augustā svin priesteru debesīgā aizbildņa sv. Jāņa Marijas Vianeja
nāves 150. gadadienu. Viņš dzimis 1786. gadā Francijā, netālu no Lionas, zemnieku
ģimenē. 1815. gadā kļuva par priesteri, bet trīs gadus velāk par prāvestu Arsas ciematā,
kur kalpoja līdz mūža beigām.
Arsas bazilikā kard. Klaudio Hjummess svinēja
Euharistiju. Tajā piedalījās ticīgie no visiem Francijas novadiem. Otrdienas pēcpusdienā
notika procesija ar sv. Jāņa Marijas Vianeja relikvijām. Svinības noslēdzās ar vesperu
liturģiju. Atzīmējot Arsas prāvesta nāves atceres 150. gadadienu, Klēra kongregācijas
prefekts, brazīliešu kard. Klaudio Hjummess nosūtījis vēstuli visas pasaules priesteriem.
Tā sākas ar Jēzus vārdiem: «Es esmu nācis nevis, lai pasauli tiesātu, bet lai to glābtu».
Vēstule publicēta sešās valodās.
Mūsdienās dominējošā rietumu kultūra, kas
aizvien vairāk izplatās visā pasaulē ar globālo mediju starpniecību un ļaužu pārvietošanās
rezultātā, līdz pat zemēm ar atšķirīgu kultūru, rada jaunus izaicinājumus, kas nav
mazsvarīgi evaņģelizācijai. Runa ir par kultūru, ko dziļi iezīmējis relatīvisms, kas
atmet absolūtas un transcendentas patiesības esamību, tādējādi iznīcinot morāles pamatus
un izslēdzot reliģiju, - raksta kardināls. - Tādā veidā mēs zaudējam patiesības dedzību.
Tā tiek pazemināta līdz „nederīgas aizraušanās” rangam. Taču Jēzus Kristus ir Patiesība,
universālais Logoss, Prāts, kas izgaismo un piešķir jēgu visam, kas pastāv.
Relatīvismu
pavada individuālistiskais subjektīvisms, kas visa centrā liek savu ego. Beigās nonākam
pie nihilisma, saskaņā ar kuru, nekam nav nozīmes, nevienam nav jēgas pilnībā veltīt
savu dzīvi un, līdz ar to, pašai dzīvei nav īstas jēgas. Tomēr pienākas atzīt, ka
šodien valdošā postmodernā kultūra ir saistīta ar lielu un patiesu zinātnisko un tehnoloģisko
progresu, kas fascinē cilvēku, sevišķi aizgrābj jauniešus. Diemžēl, ne vienmēr šis
progress ir virzīts uz to, lai kalpotu cilvēka un visu cilvēku labumam, - atzīst Klēra
kongregācijas prefekts. - Tam pietrūkst integrāla humānisma, kas varētu tam piešķirt
patiesu jēgu un mērķi. Mēs varētu runāt arī par citiem šīs kultūras aspektiem: patērēšanu,
visatļautību, izrāžu un miesas kultūru. Nevaram neatzīmēt, ka tas viss noved līdz
laicismam, kas nevēlas reliģiju, kas dara visu iespējamo, lai reliģiju vājinātu vai
vismaz, lai to padarītu par cilvēku personīgu darīšanu.
Šīs kultūras sekas
ir attālināšanās no kristietības, - lasām vēstulē. - Tā ir pārāk redzama nu jau lielākajā
daļā kristīgo zemju, sevišķi, Rietumos. Aicinājumu skaits ir samazinājies. Priesteru
skaits arī ir samazinājies, un tās ir gan aicinājumu trūkuma sekas, gan arī apkārtējās
kultūras vides rezultāts. Tas viss varētu veicināt pesimismu un mazdūšību, vestu līdz
šīs pasaules nosodīšanai un liktu noslēgties sava veida aizsardzības mehānismā.
Turpretī
Jēzus Kristus apgalvo: «Es esmu nācis nevis, lai pasauli tiesātu, bet lai to glābtu»
(Jņ 12, 47). Mēs nedrīkstam krist mazdūšībā, baidīties no mūsdienu sabiedrības,
vai vienkārši to nosodīt. Vajag to glābt! Katru kultūru, arī šodienas, var evaņģelizēt.
Katrā kultūrā atrodama semina Verbi, kas ir atvērta Evanģēlijam. Noteikti arī
mūsdienu kultūrā. Bez šaubām, pat tā dēvēto „postkristiešu” sirdis var tikt aizskartas
un var atvērties, ja vien tie tiks virzīti uz patiesu personīgu un komunitāru tikšanos
ar dzīvo Jēzu Kristu. Tikšanos ar Kristu var piedzīvot katrs labas gribas cilvēks.
Jēzus mīl visus un klauvē pie katra cilvēka sirds, jo Viņš grib glābt visus, bez izņēmuma.
Viņš ir Ceļš, Patiesība un Dzīvība visiem. Viņš ir vienīgais Vidutājs starp Dievu
un cilvēkiem.
Dārgie priesteri, mēs, garīgie gani, šodien esam steidzami aicināti
izpildīt misiju: gan misiju ad gentes, gan arī kristīgajās zemēs, kur tik daudzi
kristieši ir attālinājušies no reliģijas, nepiedalās draudzes dzīvē vai pat ir pazaudējuši
ticību. Mēs nedrīkstam baidīties un bezrūpīgi palikt sēžam savās mājās. Kungs saviem
mācekļiem sacīja: „Kāpēc baidāties, jūs, mazticīgie?” (Mt 8, 26). „Lai jūsu
sirds nebīstas. Ticiet uz Dievu, ticiet arī man” (Jņ 14, 1). „Neviens neiededz
sveci, lai to liktu zem pūra, bet gan svečturī, lai tā apspīdētu visus, kuri atrodas
mājā” (Mt 5, 15). „Ejiet tad pa visu pasauli un sludiniet Evaņģēliju visai
radībai” (Mk 16, 15). „Lūk, es esmu ar jums visās dienās, līdz pat pasaules
beigām” (Mt 28, 20).
Mēs nemetīsim Dieva vārda sēklu tikai pa mūsu
draudzes nama logiem, bet iziesim sabiedrības atklātā laukā, sākot ar nabagiem, aizsniedzot
visus sabiedrības slāņus un visas institūcijas. Mēs apmeklēsim ģimenes, visus cilvēkus,
sākot ar kristiešiem, kuri ir attālinājušies. Mūsu tauta grib sajust savas Baznīcas
tuvumu. Mēs to darīsim, ejot pretī mūsdienu sabiedrībai ar prieku un entuziasmu, esot
droši, ka Kungs ir kopā ar mums šajā misijā, un pārliecināti, ka Viņš klauvēs pie
to cilvēku sirdīm, kuriem mēs Viņu sludinām, - vēstulē priesteriem raksta kard. Klaudio
Hjummess.
Benedikta XVI pasludinātais Priesterības gads noslēgsies ar Klēra
kongregācijas rīkoto Starptautisko priesteru kongresu, kas notiks 2010. gadā no 9.
līdz 11. jūnijam Sv. Pāvila ārpus mūriem bazilikā. Šādi pasākumi ir notikuši Fatimā
(Portugāle), Jamosukro (Ziloņkaula Krasta Republika), Gvadalupē (Meksika), Nācaretē,
Betlēmē un Jeruzalemē (Svētā Zeme), kā arī Romā (Lielās Jubilejas gadā) un Maltā.
„Kristus uzticība, priestera uzticība” – tāda ir priesteru kongresa tēma.