Arhib. Č. Miļjore: pasargāt cilvēkus no vardarbības!

28. jūlijā notika ANO debates par globālo atbildību un par tautu aizsardzību pret genocīdiem, kara noziegumiem, etniskajām tīrīšanām un noziegumiem pret cilvēci. Debatēs piedalījās arī Svētā Krēsla novērotājs ANO, arhibīskaps Čelestīno Miļjore. Viņš atgādināja, ka pirms četriem gadiem pasaules valstu vadītāji ir parakstījuši dokumentu, kurā ir noteikta visu valstu atbildība, lai pasargātu cilvēkus no genocīda draudiem, kara noziegumiem, etniskajām tīrīšanām un noziegumiem pret cilvēci.

Dokumentā ir izcelti trīs principi – pirmkārt, katras valsts atbildība pasargāt savu tautu, otrkārt, starptautiskās kopienas atbildība, palīdzot valstīm īstenot savu atbildību, un treškārt, starptautiskās kopienas atbildība, pieņemot efektīvu rīcību tad, kad valsts nav spējusi izpildīt sev uzticēto pienākumu.

Pirmā prioritāte ir katras valsts spēja praktizēt savu autoritāti, pasargājot pilsoņus no masu vardarbības. Nacionālās un vietējās autoritātes, kas nespēj iejaukties, lai pasargātu savus civiliedzīvotājus, vai pašas atbalsta kara noziegumus, nav izpildījušas sev uzticētos uzdevumus un tāpēc tām ir jāatbild likuma priekšā par saviem darbiem, vai rīcības trūkumu. Ir jāattīsta tāda politika, kas spēj pasargāt tautas no smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Tāpat ir jāattīsta humanitārais likums un jāpieņem citi starptautiski saskaņoti mēri, kas palīdzētu īstenot nacionālo atbildību. Bez tam, ir jāstiprina nacionālā politika, kas pasargātu reliģiskās, rasu un etniskās minoritātes, un veicinātu dialogu un sapratni starp tautām.

Otrā prioritāte ir starptautiskās kopienas loma, ceļot valstu spēju pasargāt savas tautas. Starptautiskajai kopienai ir morāla atbildība izpildīt tās apņemšanās. Sniedzot finansiālo un tehnisko atbalstu, tai ir jāpalīdz radīt līdzekļus un mehānismus, lai ātri atbildētu uz humanitārajām krīzēm. Šai ziņā, vietējām organizācijām, ieskaitot reliģiskās organizācijas, kas pārzina reģiona vajadzības, ir jāatbalsta kultūras un reliģisko tiltu celtniecība starp dažādām grupām. Pie tam, lielāks attīstīto valstu finansiālais atbalsts palīdz samazināt ilgtermiņa ekonomiskos un politiskos šķēršļus un novērst faktorus, kas izraisa vardarbību. Visbeidzot, likuma spēka veicināšana nacionālajā un starptautiskajā līmeņos palīdz novērst netaisnību un nodrošina ar mehānismu, kas palīdz sodīt noziedzniekus tādā veidā, kas veicina taisnību un ilgstošu mieru.

Trešā prioritāte ir starptautiskās kopienas pienākums iejaukties, kad nacionālās autoritātes nav rīkojušās atbilstoši saviem pienākumiem. Šis elements, diemžēl, pārāk bieži ir saistīts tikai ar spēka izmantošanu, lai novērstu vardarbību. Iejaukšanās, kurā uzsvars likts uz vidutājību un dialogu, var labāk veicināt atbildību un pasargāt, nekā militārā darbība.

Izskatījis šīs trīs prioritātes, kas jāievēro cilvēku aizsardzībā globālajā līmenī, Svētā Krēsla novērotājs ANO, arhibīskaps Č. Miļjore piebilda, ka nacionālajām un starptautiskajām institūcijām, kā arī reliģiskajiem līderiem ir pienākums veicināt atbildību par tautu aizsardzību. „Ticības izmantošana vardarbības nolūkos nozīmē ticības korupciju. Tāpēc reliģiskie līderi ir aicināti mācīt atteikties no šāda veida domāšanas. Ticība ir jāsaskata kā iemesls, lai pulcētos kopā, nevis šķeltos tās vārdā,” teica arhibīskaps.

I. Šteinerte/Vatikāna Radio