Patriarhs Bartolomejs I nācis klajā ar jaunu ierosinājumu

Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs Bartolomejs I rosina apvienoties visas Eiropas kristīgās Baznīcas un kopienas, lai plecu pie pleca darbotos kontinenta labā. Piedaloties Eiropas Baznīcu konferences sanāksmē Lionā, kas notika no 15. līdz 21. jūlijam, patriarhs pauda pārliecību, ka tādējādi Eiropas kristīgās denominācijas spēs labāk atbildēt uz Kunga aicinājumu atjaunot ekleziālo kopienu un kalpot mūsdienu cilvēkam, kam ir jāsaskaras ar veselu virkni sarežģītu problēmu.

Bartolomejs I uz lielāku savstarpēju sadarbību aicina Eiropas Baznīcu konferenci un Eiropas Bīskapu konferenču padomi. Ekumeniskais patriarhs atgādina, ka jau 1979. gadā Krētā viņš ir aicinājis Romas Katolisko Baznīcu pievienoties Eiropas Baznīcu konferencei. Patriarhs neslēpj, ka tas var prasīt lielus sagatavošanās darbus. Tomēr, viņš cer, ka vienas, visu Eiropas kristīgo kopienu konferences izveide ļaus efektīvāk veicināt Eiropas Baznīcu dialogu ar Eiropas laicīgajām institūcijām un Eiropas Savienību. Bartolomejs I uzsver, ka šis dialogs ir svarīgs visām Eiropas tautām.

Atbildi uz Konstantinopoles patriarha ierosinājumu Katoliskā Baznīca pagaidām ir sniegusi Lionas arhibīskapa, kardināla Filipa Barbarēna personā. Intervijā ziņu aģentūrai SIR viņš teica, ka par šo ideju informēs pāvestu. Lionas arhidiecēzes ordinārijs pastāstīja, ka patriarha ierosinājums nav nekāds jaunums, jo pagātnē par to jau ir ieminējušies arī citu kristīgo kopienu pārstāvji. Filips Barbarēns piebilda, ka konferenču apvienošanās var prasīt svarīgas strukturālas izmaiņas. Viņš norādīja, ka konkrēts sadarbības lauks starp Eiropas Baznīcu konferenci un Eiropas Bīskapu konferenču padomi jau pastāv un ka to vajadzētu vairāk intensificēt. Patriarha Bartolomeja I ierosinājumu Lionas arhibīskaps vērtē kā „ļoti stipru, brālīgu un cerības pilnu”.

Eiropas Baznīcu konferences prezidents Žans Arnolds de Klermonts, savukārt, uzskata, ka ir iespējams nodibināt vienu vienotu visu Eiropas kristīgo kopienu padomi. Viņš to saskata kā vietu, ap kuru pulcējas visi Eiropas kristieši, lai izstrādātu kopēju vēstījumu, ko nest Eiropas sabiedrībai.

Jāpiebilst, ka Eiropas Baznīcu konference šogad atzīmē 50. dibināšanas gadskārtu. Patriraha Bartolomeja I vārdiem runājot, „tas ir laiks, kurā pieredzēts daudz gaismas, taču ir bijušas arī dažas ēnas”. Pusgadsimta laikā ir izstrādāti neskaitāmi ekumeniski dokumenti, teksti ar dziļu teoloģisku nozīmi, piemēram, Ekumeniskā Harta, kas ir tapusi sadarbībā ar Katolisko Baznīcu. Diemžēl, daudzi Hartā ietvertie lēmumi nav īstenoti praksē. „Mūsu runas un raksti nav bijuši saskaņoti ar mūsu rīcību,” izteica nožēlu patriarhs. Viņš norādīja, ka tas iedragā Baznīcu ticamību un rada iespaidu gan pašu Baznīcu iekšienē, gan ārpus tām, ka Baznīcas nav spējīgas rast pastāvošo problēmu risinājumus. Par šo tematu Eiropas Baznīcu konferences sanāksmes laikā runāja arī Tezē kopienas priors, brālis Aloizs. Vadot meditāciju Lionas reformātu kopienas dievnamā, viņš uzdeva jautājumu: „Kā lai mums tic, ja kristieši runā par vienu mīlestības Dievu, bet paliek šķirti?”

Patriarhs Bartolomejs I atgādina, ka jaunās Eiropas celtniecība notiek bez kristīgajām garīgajām vērtībām, bez kurām izpaliek cilvēka personas aizsardzība un viņa cieņa.

I. Šteinerte/Vatikāna Radio