20. jūlijā uz 95 gadiem atskatījās viens no vecākajiem Romas Katoliskās Baznīcas kardināliem,
emeritētais Ravennas arhibīskaps Ersilio Tonini. Viņa dzīve ir mīlestības, solidaritātes
un sirds gudrības piemērs. Piedzimis itāliešu zemnieku ģimenē, jau 11 gadu vecumā
iestājies garīgajā seminārā Pjačencas pilsētā. 1937. gadā iesvētīts par priesteri.
Pēc Baznīcas tiesību studijām Romas Laterāna universitātē atgriezies Pjačencā, lai
pasniegtu latīņu un grieķu valodas. 1947. gadā notika viņa pirmā lielākā saskarsme
ar sociālo komunikāciju pasauli, kas iezīmēja visu turpmāko gājumu. Ersilio Tonini
uzņēmās diecēzes žurnāla vadību laikā, kad sabiedrībā valdīja spēcīgi sociālie kontrasti
un šķiru cīņa.
1953. gadā viņš tika nominēts par draudzes prāvestu Salsomadžores
pilsētā. Šeit priesteris lika uzcelt svētā Jāņa Bosko oratoriju. Tonini bija garīgais
tēvs vietējā universitātē. Viņš bija arī Pjačencas garīgā semināra rektors, taču šai
amatā nokalpoja tikai dažus mēnešus, jo pāvests Pāvils VI nolēma viņu iecelt par Mačeratas-Tolentino
bīskapu. Vienlaikus viņš pildīja arī vairāku apustulisko administrāciju administratora
pienākumus. Sev uzticētajās ekleziālajās teritorijās jaunais bīskaps centās praksē
īstenot Vatikāna II koncila garu.
1975. gadā pāvests aicināja Ersilio Tonini
vadīt Ravennas-Červijas arhidiecēzi. Visiem par lielu pārsteigumu, arhibīskaps nodeva
savu labiekārtoto dzīvokli arhibīskapa pilī narkomāniem, kas centās atbrīvoties no
atkarības. Viņš pats apmetās svētās Terēzes patversmē, kur dzīvoja blakus visslimākajiem
cilvēkiem, kādus vien Providence bija uzticējusi Romanjas apgabala iedzīvotāju žēlsirdībai.
Pāvests
Pāvils VI, pazīstot Ersilio Tonini atvērto mentalitāti un viņa gatavību pieņemt sava
laika jauninājumus, iecēla viņu par izdevējsabiedrības Avvenire („Nākotne”)
prezidentu. Neilgi pirms nāves, Pāvils VI viņam uzticēja arī materiālos līdzekļus,
lai atjaunotu katolisko dienas izdevumu Avvenire.
Pateicoties bīskapa
Tonini un trīs jezuītu uzcītībai, savas durvis atkal varēja vērt Ravennas garīgais
seminārs, kas bija slēgts antiklerikālisma laikā. Jāpiebilst, ka tieši Ravenna ir
antiklerikālisma dzimtene. 1984. gadā bīskaps iesvētīja Ravennas Solidaritātes centru,
kopā ar lajiem atjaunoja diecēzes žurnālu Risveglio 2000 („Atmoda” 2000) un
Ravennas radio. 1984. gadā Romanjas apgabalā viesojās pāvests Jānis Pāvils II. Pateicoties
šai vizītei, novadā varēja sagrūt pēdējās klēra vajāšanu paliekas.
1987. gadā
Ersilio Tonini, pamatojoties uz Baznīcas sociālo mācību, panāca, lai svētdienās tiktu
atcelta strādnieku nodarbinātība tekstilrūpniecības sektorā. Tai pašā gadā Romanju
un visu Itāliju satricināja Ravennas ostā notikusī traģēdija, kur aizdegās kuģis Elisabetta
Montanari un dzīvības zaudēja 13 cilvēki. Arhibīskaps asi nosodīja dzīšanos pēc
peļņas, kas bija šīs traģēdijas pamatā.
1988. gadā, pēc Ravennas arhibīskapa
ierosmes, tika uzsākta nacionālā līdzekļu vākšanas kampaņa ar mērķi palīdzēt Brazīlijas
indiāņu Janomani ciltij Roraimas diecēzē. Par šiem līdzekļiem tika nopirktas govis,
tādējādi atbalstot indiāņu centienus paglābt no atsavināšanas savu zemi. Brazīlijas
likums joprojām paredz, ka zemi nedrīkst atņemt tiem indiāņiem, kam pieder ganāmpulki.
Savas
arhidiecēzes ietvaros bīskaps Tonini nodibināja brīvprātīgo kustību, kas rūpējas par
veciem ļaudīm, invalīdiem un cietumniekiem. Tapa arī Bralības virtuve, Slimnieku tiesību
tribunāls, Anonīmais alkoholiķu atveseļošanās klubs.
1990. gada nogalē ilggadējais
Ravennas arhidiecēzes ordinārijs atteicās no viņam uzticēto pienākumu veikšanas sakarā
ar vecuma ierobežojumu. Atvadoties, svētā Apolinārija katedrālē viņš lūdza ravenniešus
„Atļaujiet man turpināt jūs mīlēt!” Kopš tā laika, tāpat kā jebkurš pazemīgs diecēzes
priesteris, viņš turpina saviem spēkiem un iegūtajai kvalifikācijai atbilstošās ikdienas
aktivitātes. Emeritētais arhibīskaps māca filozofiju un teoloģiju reliģiskajām māsām
un jauniešiem, vada rekolekcijas, raksta rakstus avīzei Avvenire un citiem
preses izdevumiem, liecinot par savu priesterisko pieredzi un daloties savā pastorālā
darba gudrībā daudzos televīzijas raidījumos, ar kuru starpniecību viņu pazīst kā
vienu no Itālijas Baznīcas populārākajiem cilvēkiem.
1991. gada janvārī pāvests
Jānis Pāvils II aicināja Ersilio Tonini vadīt garīgos vingrinājumus Romas kūrijas
darbiniekiem par tematu „Cerības Baznīca mūsu dienām”. Tai pašā gadā sirmais garīdznieks
kopā ar žurnālistu Enco Bjadži vadīja televīzijas raidījumu virkni „Desmit baušļi”,
kas līdz pat šodienai ir modernās, televīzijas valodā izteiktās katehēzes piemērs.
1994.
gadā pāvests Jānis Pāvils II arhibīskapu Ersilio Tonini iecēla kardinālu kārtā.