Benedikts XVI: mīlestību cilvēka sirdī var iesēt tikai Dievs!

Kā jau minēts, Romā norisinās Eiropas Bīskapu konferenču pārstāvju tikšanās par priesteriskajiem paaicinājumiem. Sestdien, 4. jūlijā, tikšanās dalībniekus audiencē pieņēma pāvests Benedikts XVI. Viņš atzīmēja, ka rūpes par paaicinājumiem ir viena no pastorālajām prioritātēm katrā diecēzē. Pieminējis līdzību par sējēju, kurš sējot, apzinās, ka grauds var iekrist gan auglīgā, gan neauglīgā zemē, pāvests salīdzināja zemi ar ģimeni. Viņš teica, ka ģimene reizēm ir kā izkaltusi zeme. Kā izkaltusi zeme mēdz būt arī cilvēka sirds. Šodien tādas sirdis ir daudziem jauniešiem. Bieži vien tās ir apjukušas un zaudējušas virzienu. Taču cilvēka sirds ir spējīga uz dāvāšanos, uz atvērtību un uz mīlestību pret Jēzu, kurā rodama vislielākā eksistences bagātība.

Pāvests norādīja, ka mīlestību cilvēka sirdī var iesēt tikai Dievs. „Tikai pēc pietiekamas un dāsnas Dieva Vārda sējas, cilvēks var uzsākt ceļu, kuru ejot, spēs izglītoties, pieaugt savā cilvēcībā un izšķirtspējā. Tas viss ir saistīts ar mazo graudu, kas ir debesu Apredzības mistiskā dāvana un kas spēj izstarot ārkārtēju spēku,” teica Benedikts XVI.

Evaņģēlija līdzībā par sējēju, ir rodami arī šādi vārdi: „ja kviešu grauds neiekrīt zemē un nenomirst, tas paliek viens; bet ja nomirst, tad atnes daudz augļu” (Jņ 12,24). Pāvests paskaidroja, ka šeit Kungs norāda uz saistību starp grauda nāvi un „daudzajiem augļiem”, ko tas atnesīs. Kviešu grauds nav nekas cits kā Jēzus, bet augļi ir „dzīvības pārpilnība” (Jņ 10,10), ko Viņš ir ieguvis priekš cilvēkiem caur savu nāvi krustā. Pāvests uzsvēra, ka tieši šī ir katra Baznīcas pastorālā paaicinājuma loģika un patiesā auglība: tāpat kā Kristum, priesterim ir jābūt par „kviešu graudu”, kurš atsakās pats no sevis, lai pildītu Tēva gribu, kurš prot dzīvot apslēpti no greznības un trokšņa un kurš atsakās no sava attēla redzamības un spožuma, kas mūsdienu kultūras lielā daļā ir kļuvuši par dzīves kritērijiem, pat mērķiem.

Uzrunājot Eiropas Bīskapu konferenču pārstāvjus, pāvests teica, ka cilvēku vārdi nereti ir bez nākotnes perspektīvas, bez jēgas un gudrības. Cilvēki nespēj gaidīt, viņiem visu vajag tūlīt. Taču Dieva Vārds, kam šai sanāksmē tiek veltīta īpaša uzmanība, var kļūt par patieso gaismu un spēku, par cerības avotu. Tas var iezīmēt gājumu, kas ved caur Jēzu, „ceļu” un „durvīm”; kas ved caur Viņa krustu, kas ir mīlestības pilnība.

Benedikts XVI pieminēja svēto Arsas prāvestu, Jāni Marija Vianeju, kurš savu dzīvi veltīja, kalpodams par garīgo ceļvedi daudziem cilvēkiem, pazemībā un vienkāršībā „izbaudot un redzot” Dieva labestību vienkāršās dzīves situācijās. Pāvests sacīja, ka Priesterības gads piedāvā iespēju atklāt dziļāko jēgu, kāda piemīt pastorālajām rūpēm par paaicinājumiem. Tāpat tas piedāvā labākās metodes, kas slēpjas vienkāršībā un personīgajā liecībā, lai spētu vadīt jauno paaudzi Dieva un patiesas laimes meklējumos.

I. Šteinerte/Vatikāna radio