Benedikts XVI: lai atveseļotos sabiedrība, katram jārūpējas par savu iekšējo dzīvi

Svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētkos Benedikts XVI Vatikāna bazilikā celebrēja Euharistiju. Tajā piedalījās Konstantinopoles ekumeniskā patriarhāta delegācija, kā arī 34 šogad nominētie arhibīskapi, kuri saņēma palliju. No jēra vilnas darinātā plecu lente ir Kristus – Labā Gana, kurš uz saviem pleciem nes nomaldījušos avi, simbols. Pallija uzlikšana ir aicinājums mīlēt Jēzu Kristu un sekot Viņam, vienotībā ar visiem pārējiem Baznīcas ganiem.

Lai atveseļotos visa sabiedrība, nepieciešama katra cilvēka iekšējā atveseļošanās – norādīja pāvests. Svētie apustuļi ar savu dzīvi un mācību rāda mums dzīvības ceļu. Viņi aizvien no jauna atklāj mums „ticības alfabētu”. Homīlijā Benedikts XVI īpašu uzmanību pievērsa Apustuļa Pētera 1. vēstules saturam, kas ir ļoti bagāts. Tā ir rakstīta no sirds un uzrunā sirdi. Vēstules centrālais tēls ir Kristus, kurš cieš un mīl, kurš ir pienaglots pie krusta un ir augšāmcēlies. Jēzus tajā tiek attēlots kā „dvēseļu gans un bīskaps”. Var šķist nedaudz pārsteidzoši, ka Kristus tiek dēvēts par bīskapu. Pāvests paskaidroja, ka grieķu valodā tiek ietverts darbības vārds „redzēt”, līdz ar to, termins bīskaps šajā kontekstā tiek tulkots arī kā „sargs”, „uzraugs” jeb tāds, kurš ir nomodā.

Runa nav par ārēja rakstura uzraudzību. Šie Svēto Rakstu vārdi ir aicinājums raudzīties uz visu ar Dieva skatienu, raudzīties ar mīlestību, kas ietver sevī sevis atdevi un kalpošanu. Kristus, kurš tiek dēvēts par „dvēseļu bīskapu”, palīdz cilvēkam būt cilvēciskam, kļūt patiesi par sevi pašu. Nesen iesākās Priesterības gads. Katrs priesteris, kā arī ikviens cilvēks ir aicināti uzlūkot otru cilvēku no Dieva redzes viedokļa, kas, savukārt, nozīmē raudzīties dziļumā, saskatīt pašu būtību. Tas nozīmē, raudzīties uz savu tuvāko nevis virspusēji, bet saskatīt viņā iekšējo cilvēku un rūpēties par viņa patieso labumu. Katrā cilvēkā ir ielikta spēja dzīvot patiesībā un mīlestībā. Priesteris ir aicināts rūpēties, lai šī spēja tiktu izmantota un, lai cilvēks iepazītu Dievu.

Garīgā gana pienākums ir rūpēties par savu ganāmpulku, lai katra „avs” saņemtu vajadzīgo barību un tiktu veldzētas tās slāpes. Cilvēkam vajadzīgā barība ir Dieva vārds – uzsvēra Benedikts XVI. Bez tam, nepietiek tikai runāt. Dvēseļu ganiem jābūt par paraugu. Kristīgā ticība ir būtiski saistīta ar cerību. Tā paver nākotnes ceļu. Šī ticība un cerība ir pamatotas. Ticība nav pretrunā ar prātu, tā uzrunā prātu un paver tam bezgalības apvāršņus. Pāvests atgādināja, ka ticība sniedz atbildes uz mūsu dzīves aktuālajiem jautājumiem. Ticība nedrīkst palikt teorijas līmenī, bet tai jātiek īstenotai dzīvē. Ticība nes augļus tad, kad dzīvojam mīlestības komūnijā ar Kristu. Ja tiecamies satikt Kungu sakramentos un lūgšanā, kā arī savus ikdienas dzīves lēmumus saskaņojam ar Viņa gribu, tad piedzīvojam, ka „Viņš ir labs”. Ja dzīvojam draudzības attiecībās ar Jēzu, tad spējam savu ticību nodot tālāk arī citiem.

Ticības dzīves mērķis ir pestīšana – teikts Apustuļa Pētera 1. vēstulē. Svētie Raksti runā par „dvēseļu pestīšanu”. Mūsdienās šāds apgalvojums dažiem varētu likties dīvains, jo cilvēks taču ir dvēseles un miesas vienība. Pāvests paskaidroja, ka tomēr nerūpēšanās par savu dvēseli un iekšējās dzīves atstāšana novārtā iznīcina ne tikai pašu indivīdu, bet apdraud arī visas cilvēces likteni. „Bez dvēseļu atveseļošanas, bez cilvēka atveseļošanas no iekšienes, nevar būt runa par cilvēces glābšanu. Īsto dvēseļu slimību sv. Pēteris dēvē par nezināšanu. Tā ir Dieva nepazīšana. Tas, kurš nepazīst Dievu vai vismaz Viņu vaļsirdīgi nemeklē, paliek patiesās dzīves durvju ārpusē”.

„Šķīstījiet savas dvēseles paklausībā patiesībai”, raksta apustulis Pēteris. Dvēseli dara tīru paklausība patiesībai. Pāvests paskaidroja, ka paklausība patiesībai sākas ar mazajām ikdienas dzīves patiesībām, ko bieži vien ir grūti pieņemt. Tomēr tas ir sākums un nosacījums, lai pieņemtu Patiesību, kas ir Kristus. Šāda paklausība dara mūs brīvus. Līdz ar to, mēs spējam patiesi kalpot Dievam un cilvēkiem. Ceļu uz patiesību spēsim parādīt citiem tikai tad, ja paši dzīvosim patiesībā.

Pēc Euharistijas svinībām pāvests vadīja mariānisko lūgšanu „Kunga Eņģelis”. Uzrunā aicināja Romas iedzīvotājus palikt uzticīgiem savam kristieša aicinājumam un nepiemēroties šīs pasaules mentalitātei. Apustuļi Pēteris un Pāvils ir Romas Baznīcas debesīgie aizbildņi. Benedikts XVI mudināja Mūžīgās pilsētas iedzīvotājus atklāt ar savu dzīvi un darbiem tās ciemiņiem un viesiem ticības skaistumu un evaņģēliskās vērtības. Svētais tēvs arī paziņoja, ka pavisam drīz iznāks viņa trešā enciklika „Caritas in veritate”, kas būs veltīta sociālās attīstības jautājumiem mūsdienās mīlestības patiesībā gaismā.

J. Evertovskis / VR