Romā notika bīskapa konsekrācijas ceremonija bizantiešu slāvu ritā
Romā, zem Marijas Lielākās bazilikas – Santa Maria Maggiore brīnišķīgajāmmozaīkām, kas jau no V gadsimta ilustrē un māca kristīgās ticības noslēpumus,
svētdien, 14. jūnijā, notika jauna bīskapa konsekrācija. Tas ir slovāku tautības jezuīts
Kirils Vasils. Nesen viņš ir nominēts par Austrumu Baznīcu kongregācijas sekretāru.
Kirils Vasils pieder bizantiešu slāvu, jeb grieķu katoļu rita kopienai, kas komunisma
gados Slovākijā tika gandrīz iznīcināta, taču šodien atkal atgūst kristīgo vitalitāti.
Jauno
bīskapu konsekrēja Slavomirs Miklovs – tas pats, kurš pirms 22 gadiem viņu iesvētīja
priestera kārtā, kā arī eparhi Jans Babjaks un Milans Šaturs. Konsekrācijas svinībās
piedalījās arī daži kardināli, to skaitā Austrumu Baznīcu kongregācijas prefekts Leonardo
Sandri, vairāku Eiropas valstu grieķu ķatoļu un latīņu rita bīskapi.
Bizantiešu
tradīcijā bīskapa konsekrācija notiek pirms Svēto Rakstu lasīšanas, priestera ordinācija
– pirms anaforas, bet diakona – anaforas beigās pirms komūnijas, tādējādi norādot
lomu, kāda katram no viņiem pieder Dievišķās liturģijas svinēšanā. Pēc ingresa ar
Evaņģēliju, troparu un Trisàghion himnas dziedājumiem, jauniesvētamais bīskaps
tiek vests pie bīskapa, kurš to konsekrē. Pēdējais trīsreiz liek apliecināt savu ticību.
Stāvot kājās uz paklāja, kurā attēlots ērglis – bīskapa kalpošanas un nomoda simbols
pār savu ganāmpulku, jaunais bīskaps apliecina ticību bīskapu un Baznīcas locekļu
priekšā, kas to pieņem, kļūdami par viņa ganāmpulku. Vispirms jauniesvētamais apliecina
Nīkajas-Konstantinopoles kredo, vēlāk seko detalizētāks ticības apliecinājums, kurā
ir attīstīti Trīsvienības un kristoloģiskie aspekti, un visbeidzot – kredo, kurā ir
padziļināts Dieva Vārda iemiesošanās temats.
Pēc ticības apliecināšanas, jaunajam
bīskapam tiek pasniegts epigonations – īpašs audums trīsstūrveida formā, kam ir jāgulst
uz labā ceļa, un pastorāls. Tie abi simbolizē gana kalpošanu. Pasniedzot pastorālu,
konsekrējošais bīskaps recitē: „atspaida un atbalsta, labošanas un sodīšanas nūja”.
Trīs citu bīskapu pavadībā, jaunais bīskaps veic trīs apļus ap altāri, skūpstot tā
četrus stūrus. Tas simbolizē pilnīgu vienotību un konfigurāciju ar Kristu, jo altāris
ir Kristus simbols. Jāpiebilst, ka šī kristoloģiskā simbolika Austrumu ritos izpaužas
arī Priesteru ordinācijas un Laulības sakramentos.
Kamēr jauniesvētamais bīskaps
trīsreiz iet ap altāri, tiek dziedāti mocekļu, apustuļu un Dievmātes tropari, pagodinot
tos, kas ar savu dzīvi , vārdu un asinīm ir sludinājuši Kristus Evaņģēliju un pilnībā
identificējušies ar Viņu. Pēc trīs apļu veikšanas, jauniesvētamais nometas ceļos pret
altāri un atbalsta pret to rokas un galvu. Viens no bīskapiem atver Evaņģēliju grāmatu,
un pārējiem diviem balstot to rokās, noliek uz jauniesvētamā galvas. Visi klātesošie
bīskapi pienāk, lai uzliktu rokas, kamēr pirmais bīskaps konsekrētājs skaita trīs
konsekrācijas lūgšanas. Pirmā ir viena no senākajām Austrumu kristīgo kopienu lūgšanām.
Konsekrējot Kirilu Vasilu par bīskapu, šī lūgšana skanēja sekojoši: „Dievišķā žēlastība,
kas vienmēr ir dziedējusi vājumu un aizpildījusi trūkumus, ir vēlējusies, lai dievbijīgais
priesteris Kirils kļūtu par Lībijas pilsētas Tolemaīdas bīskapu. Lūgsimies, lai pār
viņu nolaižas Svētā Gara žēlastība!” Šai lūgšanai seko divas citas, kurās tiek lūgts,
lai Svētā Gara žēlastība stiprina jauno bīskapu un lai viņš atdarinātu Kristu, kas
ir patiesais Gans, kurš ir atdevis savu dzīvību par savām avīm. Tāpat tiek lūgts,
lai jaunais bīskaps vada aklos, būtu gaisma tiem, kas staigā tumsībā, māca nemācītos
un mazos.
Lūgšanu noslēgumā jauniesvētamais tiek ietērpts bīskapa drānās. Pirms
tam, pirmais konsekrējošais bīskaps jautā klātesošajiem – axios (vai cienīgs?),
uz ko tie trīsreiz atbild: axios, axios, axios. Tādējādi jaunajam bīskapam
tiek izrādīta Baznīcas pieņemšana. Pēc konsekrācijas dievišķā liturģija turpinās ar
Svēto Rakstu lasījumiem.
Liturģijas noslēgumā jauniesvētītais slovāku bizantiešu
slāvu rita bīskaps Kirils Vasils svētīja ticīgo tautu, iziedams pa Marijas Lielākās
bazilikas centrālo eju. Ticīgo vidū bija daudzi slovāki, to skaitā jaunā bīskapa tēvs
un brālis – abi grieķu rita katoļu priesteri. Klāt bija arī daudzi ordeņa brāļi jezuīti,
kolēģi docētāji Pontifikālajā Austrumu institūtā, kā arī šī institūta studenti, kuriem
Kirils Vasils pasniedza Baznīcas kanontiesības.