Ieroču tirgus krīzi nepazīst

Kamēr bagātās valstis cīnās ar ekonomikas lejupslīdi, bet nabadzīgās par izdzīvošanu, ieroču tirgus krīzi nepazīst. Tieši pretēji, tas aizvien palielinās. 2008. gadā militārie izdevumi pasaulē ir pieauguši par 4%, sasniedzot rekordskaitli – 1464 miljardu dolāru, jeb vairāk nekā 900 miljradi eiro. Pirms desmit gadiem ieročiem atvēlētā naudas summa bija par 45% zemāka. Šos datus sniedz Stokholmas Starptautiskais institūts par mieru (SIPRI). Tā ir neatkarīga organizācija, kas nodibināta 1966. gadā, atceroties 150 nepārtraukta miera gadus Zviedrijā.

Institūts, kura mērķis ir veikt pētījumus par konfliktiem un sadarbību, norāda, ka pašreizējā ekonomiskā krīze ir spēcīgi skārusi civilās aviācijas sektoru, tai pašā laikā strauji pieaug kara lidmašīnu ražošana. Lielākā daļa kara aeronautikas ražotņu pieder Amerikas Savienotajām Valstīm (66%) un Eiropas valstīm (kopā 31%). Mazāks noieta tirgus ir Krievijai, Japānai, Izraēlai un Indijai.

Starptautiskais institūts par mieru liecina, ka kopš 2002. gada ieroču ekonomiskā vērtība ir pieaugusi par 37%, grafiskajā līknē sasniedzot virsotnes, kādas nepastāvēja kopš II Pasaules kara beigām.

Pirmo vietu militāro izdevumu ziņā 2008. gadā ieņem Amerikas Savienotās Valstis ar 607 miljardiem dolāru. Seko Ķīna un Francija. To izdevumi attiecīgi ir 84,90 un 65,74 miljardi dolāru. Ceturtajā vietā ierindojas Lielbritānija ar 65,35 miljardiem dolāru. Krievija ir samazinājusi attālumu, kas to šķīra no ASV ar 58,60 miljardiem dolāru. Sestajā vietā ir Vācija ar 46,87 miljardiem, septītajā Japāna ar 46,38 miljardiem un astotajā Itālija ar 40,69 miljardiem dolāru.

Militārie izdevumi Tuvajos Austrumos 2008. gadā ir nedaudz samazinājušies. Izņēmums ir Irāka, kur šie izdevumi ir pieauguši par 133%, salīdzinot ar 2007. gadu. Irāka paliek atkarīga no ieročiem, kas nāk no Amerikas Savienotajām Valstīm, kurām karš Afganistānā un Irākā ir izmaksājis 903 miljardus dolāru.

I. Šteinerte/Vatikāna radio