Lūgšanas vienotība ir jauno Vasarsvētku garants – pāvesta homīlija Svētā Gara nosūtīšanas
svētkos
Baznīcai ir nepieciešama saticība, lūgšanas vienotība un garīgā askēze. Tas viss stiprina
garu un palīdz ticīgajiem drosmīgi dzīvot dzīvi ar mīlestību. Par to Benedikts XVI
runāja Svētā Gara nosūtīšanas svētku liturģijā. 31. maija priekšpusdienā Vatikāna
bazilikā pāvests svinēja Euharistiju. Keļnes kamerkoris un orķestris atskaņoja Jozefa
Haidna komponēto Misi, atzīmējot lielā mūziķa nāves 200. gadskārtu.
Skaidrojot
svētdienai paredzētos Svēto Rakstu lasījumus, Benedikts XVI uzsvēra, ka Svētais Gars
nonāca brīdī, kad mācekļi bija vienoti lūgšanā. Lai Vasarsvētku notikums skartu arī
mūsu dzīvi mums vajag vērst lielāku uzmanību uz lūgšanu nevis tikai ārējo darbību.
Pāvests norādīja uz simboliem, ar kādiem Svētie Raksti apzīmē Svēto Garu: vēju un
uguni. „Miesai ir vajadzīgs gaiss, bet dvēselei Svētā Gara gaisma” – teica Benedikts
XVI.
„Diemžēl, cilvēks ļoti ātri pierod pie sabiedrības radītajiem produktiem,
kas piemēslo viņa prātu un sirdi. Tie ir attēli, kas aicina uz baudu un izpriecām,
vardarbība, personas nicinājums. Tāds cilvēks runā, ka tā ir brīvība, neapzinoties,
ka tas viss sagandē viņa dvēseli, sevišķi jaunās paaudzes prātu un sirdi. Tā ir nepareizi
izprasta brīvība – skaidroja Benedikts XVI. – Vēja simbols palīdz mums apzināties,
cik svarīga nozīme ir svaigam gaisam. Priecājamies, ka varam elpot svaigu gaisu: ne
tikai ar plaušām, bet arī ar sirdi – ieelpot to garīgo gaisu, kas ir mīlestība”.
Pāvests
uzsvēra, ka mūsdienu cilvēks cenšas pats sevi nolikt Dieva vietā. Uzskata, ka ir brīvs
un neatkarīgs. Tiecas pēc visuma enerģijas, kas viņa rokās pavēršas pret cilvēci.
Par to liecina Hirošimas un Nagasaki traģēdijas. Uguns, kas atjauno zemes vaigu, ir
mīlestības uguns, kas nonāca pār apustuļiem Vasarsvētku dienā. Tikai Gars palīdz mums
pārvarēt bailes, stiprina mūsu paļāvību un piepilda ar jaunu cerību – teica pāvests.