Benedikta XVI uzruna jaunajiem vēstniekiem: solidaritātes un reliģijas nozīme miera veicināšanā

Mūsdienās ir būtiski nepieciešama solidaritāte starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm, kā arī katras atsevišķas tautas ietvaros – norādīja Benedikts XVI, pieņemot astoņu valstu pilnvaroto vēstnieku pie Svētā Krēsla akreditācijas vēstules. Pāvests piektdien tikās ar divu Āzijas zemju un četriem Āfrikas kontinenta vēstniekiem, vienu Okeānijas un vienu Eiropas valsts diplomātu. Uzrunā pievērsās miera, brālības un solidaritātes jautājumiem. Lai pārvarētu pašreizējo ekonomisko krīzi, nepieciešams pastiprināt solidaritātes pūliņus.

Svētais tēvs atgādināja, ka diplomātu galvenais uzdevums ir kalpošana mieram un brālīgu attiecību starp tautām stiprināšana. Pasvītroja, ka mēs visi esam aicināti sniegt savu ieguldījumu miera labā un kopējā labuma veicināšanā. Vēstījumā 42. Pasaules Miera dienā viņš rakstīja, ka viens no galvenajiem ceļiem šajā laukā ir globalizācija, kuras mērķis būtu visas cilvēces interešu aizstāvība. Tomēr, lai pārvaldītu globalizāciju, nepieciešama stipra solidaritāte starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm. Nabadzības radītā traģēdija, kas smagi skar miljoniem cilvēku tiesības, veicinot un pastiprinot konfliktus, "klauvē pie cilvēces sirdsapziņas". Lai veidotu mieru, jāapkaro nabadzību. Taču lai tas izdotos, nepieciešams mainīt dažādas pieejas, dzīves veidu, "ražošanas un patēriņa modeļus un varas struktūras". Nav runa par tīri ārēju darbību. Runa ir vispirms par mentalitātes maiņu.

Uzrunā vēstniekiem, Benedikts XVI norādīja uz svarīgu miera veicināšanas priekšnoteikumu, proti, netaisnīgu sistēmu radīto būtisko atšķirību likvidēšanu. Šīs atšķirības attiecas uz ārvalstu investīciju plūsmu, izejvielu pieprasījuma kritumu un starptautiskā atbalsta samazinājumu. Nepieciešams tās drosmīgi likvidēt, lai visiem nodrošinātu cilvēka cienīgu un pārtikušu dzīvi. Šodien atšķirības kļuvušas vēl kliedzošākas ekonomiskās krīzes dēļ. Krīze var pārvērsties par plaša mēroga humānu katastrofu – brīdināja pāvests. Pieaugošajai nabadzībai var būt ļoti smagas sekas. Tā izraisa bezcerību, vairo varmācību un tādējādi ienes vēl lielāku nelīdzsvarotību jau tā novājinātajā sabiedrībā.

Pāvests pauda gandarījumu, ka krīzes pārvarēšanai dažas valstis ir gatavas vēl vairāk palīdzēt nabadzīgākajām zemēm. Svarīgi, lai šādam piemēram sekotu visas attīstītās zemes. „Aicinu uz lielāku brālību un solidaritāti, kā arī reāli īstenotu globāla mēroga nesavtību”, viņš mudināja. „Šī dalīšanās liek attīstītajām valstīm no jauna atrast mēra un pieticības izjūtu ekonomikā un dzīves veidā”.

Uzrunas noslēgumā Benedikts XVI norādīja uz jaunajiem vardarbības veidiem, kas tiek piekopti, slēpjoties zem reliģijas maskas. Tā rezultātā daudzi cilvēki reliģijas sāk uzskatīt par draudu sabiedrībai. Pret tām tiek vērsti uzbrukumi un tās tiek diskreditētas. Reliģiskajiem līderiem pienākas apgaismot savu ticīgo prātus un sirdis, lai tie tiektos pēc svētuma un Dieva vārdus izprastu patiesībā. Jātiecas tā darboties, lai reliģijas un laicīgās sabiedrības atvērtos cita citai. Šajā laukā svarīgu lomu spēlē dialogs. Pāvests apliecināja, ka katoliskā Baznīca vēlas izgaismot cilvēces nākotni pozitīvā skatījumā. Viņš pauda pārliecību, ka reliģijai ir neaizstājama loma cilvēku sirdsapziņas veidošanā un, sadarbībā ar citām institūcijām, vispusīgas labklājības veicināšanā sabiedrībā.

Audiencē pie pāvesta bija ieradušies vēstnieki no Mongolijas, Indijas, Beninas Republikas, Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas un Ziloņkaula Republikas, Namībijas un Norvēģijas. Viņu vidū vecākie ir Dienvidāfrikas un Norvēģijas vēstnieki. Dzimuši 1945. gadā. Norvēģis Trolle Andersens ir strādājis vēstniecībās Kanādā, Grieķijā, Rumānijā un Austrijā, un bijis pastāvīgais novērotājs UNESCO mītnē Parīzē. Kopš 2008. gada decembra viņš pilda vēstnieka pienākumus Šveicē. 1958. gadā dzimušais Beninas vēstnieks Šarls Boromejs Todžinu mācījies un vidējo izglītību ieguvis katoļu skolās. Diplomātiskajā sfērā studējis Anglijā un Francijā.

J. Evertovskis / Vatikāna Radio