Žurnālists Š. P. Lovets par pāvesta ceļojumu: Varbūt tomēr?

Pāvests atpūšas pēc sava intensīvā, nedēļu ilgā ceļojuma pa Svēto Zemi. Vatikāna radio žurnālisti, kas devās līdzi Svētajam tēvam, lai atspoguļotu viņa vizīti no notikumu vietām, vēl turpina sniegt virkni informācijas gan par to, kā norisinājās dažādās tikšanās un apmeklējumi, gan par vizītes atspoguļojumu vietējos masu medijos. Ir tapušas arī vairākas intervijas ar bīskapiem, Svētās Zemes kustodijas pārstāvjiem, franciskāņu tēviem, politiķiem. Šons Patriks Lovets, Vatikāna radio angļu nodaļas žurnālists apraksta personīgās izjūtas neilgi pirms atgriešanās Romā. Ielūkosimies viņā atsūtītajā reportāžā:

„Svētajā Zemē ir ierasts teikt „miera retorika”. Shalom, Salaam, Peace! Cik daudzreiz šo vārdu esmu dzirdējis aizvadītās nedēļas laikā! Esmu dzirdējis, ka to saka un dzied garīdznieki un bērni. Trijās valodās un alfabētos esmu redzējis to rakstītu uz plakātiem, karogiem un baloniem. Esmu to redzējis kompjūtergrafikā un uz grafiti zīmējumiem klātajām sienām. Tas ir vārds, kas visbiežāk atskanēja katrā no viņa trīsdesmit vienas uzrunas. Ja jau katrs šai pasaules vietā grib mieru – tad kāpēc gan to ir tik grūti sasniegt?

Pāvesti un politiķi, nemaz nepieminot vienkāršus cilvēkus, kā tevi un mani, šo pašu jautājumu ir uzdevuši visā Svētās Zemes pastāvēšanas laikā. Pirms nedēļas es teiktu, ka mēs neesam pietuvinājušies atbildei tuvāk, kā tie, kas šeit ir dzīvojuši gadsimtiem ilgi. Bet tagad, neesmu pārliecināts… Sauciet mani par vientiesi, bet pēc nedēļas, kas ir bijusi piesātināta ar tuvām tikšanās reizēm, pēc sekošanas šim „miera svētceļojumam” no aizkulisēm, pat pēc baiļu, dusmu un neuzticības pieredzes aci pret aci, es tomēr nespēju valdīt sevī piesardzīgu optimismu. Varbūt? Varbūt tomēr…?

Pāvests teica 31 publisku uzrunu, bet viņš (mēs) dzirdējām vismaz četrreiz vairāk citu uzrunu. Dzirdējām svarīgu personu – Baznīcas pārstāvju, reliģiju līderu, politiķu uzrunas. Bez šaubām, daudz kas bija tikai „miera retorika”, tāpat, kā to jau esam dzirdējuši gadiem, neredzot nekādus rezultātus. Taču bija arī dažas uzrunas, kurās izskanēja pārliecinoši komentāri un kurās bija pieminēts arī konkrēts devums.

Taču viena lieta ir skaidra: cilvēkiem pietiek! Viņiem ir gana! Kristieši, ebreji, musulmaņi – katrs grib piecelties un pa īstam dzīvot savu dzīvi. Pāvesta vēstījumam bija jēga un izaicinājums. Viņš nelolo ilūzijas. Arī mēs nē! Lai sadziedētu brūces pēc tik daudz vardarbības un aizmirstu sāpes pēc tik daudziem upuriem, ir vajadzīgs kas vairāk nekā vārdi un lūgšanas vien. Taču – Dievs ir liels! Elohim Gadol! Allah Akhbar! Tāpēc - varbūt, varbūt tomēr…?

Un tas ir pēdējais vārds, ko saku no Svētās Zemes.” Šādi Vatikāna radio žurnālists Šons Lovets rezumē savus nedēļu ilgos vērojumus, sekojot pāvesta gaitām zemē, kurā dzīvoja, nomira un augšāmcēlās Jēzus.

I. Šteinerte/Vatikāna Radio