Pāvests Betlēmē: sludināt mīlestības uzvaru pār naidu
Nemitīga atgriešanās pie Kristus attiecas ne tikai uz mūsu darbību, bet arī domāšanas
veidu. Jāsaņem drosme un jāatmet tādu mentalitāti un rīcību, kas nenes garīgos augļus
– teica Benedikts XVI. 13. maijā Betlēmē pāvests celebrēja Svēto Misi Kristus dzimšanas
bazilikas laukumā. Uz tikšanos ar Romas Katoliskās Baznīcas ganu bija ieradušies vairāk
nekā 7 tk. cilvēku, kuru vidū 48 katoļticīgie pārstāvji bija no Gazas joslas. Daudzi
nevarēja iekļūt laukumā tā ierobežotās platības dēļ, tāpēc sekoja dievkalpojuma norisei,
atrodoties uz ielām. Palestīniešu kristiešu kopējais skaits Svētajā Zemē ir apmēram
50 tk.
Uzrunā pāvests skaidroja, ka ieradies Betlēmē, lai ne tikai pagodinātu
Kristus dzimšanas vietu, bet arī, lai būtu līdzās šīs zemes kristiešiem. Īpašus sveiciena
vārdus veltīja kara ciešanu izmocītajiem Gazas joslas ticīgajiem. Izteica tiem līdzjūtību
un apliecināja savu solidaritāti. Atgādināja, ka mazā Betlēme, saskaņā ar Dieva plānu,
ir kļuvusi par nemirstīgās godības vietu. Tur Dievs kļuva cilvēks, lai salauztu nāves
važas un dotu pasaulei jaunu dzīvību. Tomēr šodienas reālā situācija Betlēmē, šķiet,
ir pretrunā ar mesiāniskajiem solījumiem. Pats Jēzus, kopš savas dzimšanas, kļuva
par „pretrunu zīmi” (Lk 2, 34). Neskatoties uz to, šodien Betlēme ir aicināta
sludināt pestīšanas vēsti visai pasaulei. Šeit Dievs apliecināja savu uzticību. Ar
sava Dēla dzimšanu Viņš atklāja mīlestības valstību, kas nav no šīs pasaules, bet
ir spējīga izmainīt pasauli. Pāvests skaidroja, ka šī valstība var atnest pārmaiņas
pasaulē, jo tai pieder vara izmainīt cilvēku sirdis, apgaismot prātus un stiprināt
gribu. Ticīgie ir aicināti būt šīs valstības liecinieki.
„Pieņemot mūsu miesu,
ar visām tās vājībām, un pārveidojot to sava Gara spēkā, Jēzus mūs ir aicinājis būt
par Viņa uzvaras pār grēku un nāvi lieciniekiem”, sacīja pāvests. „Uz to mūs mudina
Betlēmes vēsts: apliecināt Dieva mīlestības uzvaru pār naidu, egoismu, bailēm un ļaunumu,
kas paralizē cilvēku attiecības, rada šķelšanās starp brāļiem, kuriem vajadzētu dzīvot
vienotībā, ienes iznīcību tur, kur cilvēkiem vajadzētu celt un bezcerību tur, kur
vajadzētu plaukt cerībai.”
Benedikts XVI iedrošināja Betlēmes ticīgos būt
par jauna dzīves veida paraugu. „Betlēmē no Kristus mācekļiem tiek prasīta īpaša neatlaidība”,
norādīja pāvests. Viņiem jābūt uzticīgiem Dieva lieciniekiem un pastāvīgiem labajā.
Tas prasa nemitīgu atgriešanos. Pāvests uzsvēra, ka pārmaiņai jāatspoguļojas ne tikai
darbībā, bet arī domāšanā. Cilvēka mentalitātei jābūt virzītai uz mieru, taisnību
un citu cilvēku tiesību ievērošanu. Viņam jāizkopj šāds domāšanas veids.
„Nebaidieties!”,
aicināja Svētais tēvs Palestīnas kristiešus. Apliecināja, ka visa universālā Baznīca
ir garīgi vienota ar viņiem. „Pāri visam, esiet dzīvības spēka liecinieki (…)! Jūsu
zemei ir vajadzīgas ne tikai jaunas ekonomiskās un politiskās struktūras, bet jo īpaši
– jauna „garīgā” infrastruktūra, kas spētu pārvērst visu labās gribas cilvēku enerģiju
kalpošanā izglītībai, attīstībai un kopējā labuma veicināšanai. Jūsu rīcībā ir cilvēciskie
resursi, lai veidotu miera un savstarpējās cieņas kultūru, kas varēs nodrošināt labāku
nākotni jūsu bērniem. Jūs gaida šis cēlais uzdevums. Nebaidieties!”, mudināja Benedikts
XVI.
Pēc Svētās Mises Kristus dzimšanas bazilikas laukumā, pāvests devās uz
Betlēmes franciskāņu vadīto svētceļnieku māju „Casa Nova”. Tā uzcelta 1908. gadā.
Tur iespējams uzņemt 129 svētceļniekus. Blakus esošajā klosterī dzīvo 38 franciskāņu
tēvi. Šajā namā pāvests kopā ar Svētās Zemes bīskapiem, franciskāņu kopienas locekļiem
un Vatikāna delegāciju ēda pusdienas.
13. maija pēcpusdienā Svētais tēvs apmeklēja
Kristus dzimšanas baziliku un grotu. Vietā, kur piedzima Jēzus, pirmā sakrālā celtne
tika uzbūvēta imperatora Konstantīna laikā 326. gadā. Pirmajos arābu okupācijas gados,
musulmaņu līderi izturējās ar lielu respektu pret šo kulta vietu. Šodien bazilika
pieder grieķu un armēņu pareizticīgajiem. Svēto Misi tur var svinēt arī latīņu rita
katoļi. Līdzās bazilikai atrodas franciskāņu celtā Sv. Katrīnas baznīca. Caur šo svētnīcu
pāvests ienāca 12 metrus garajā un 3 metrus šaurajā Kristus dzimšanas grotā, ko rotā
zvaigzne ar uzrakstu latīņu valodā: Hic de Virgine Maria Jesus Christus natus est
(Šeit Jēzus Kristus piedzima no Jaunavas Marijas).
Pēc Kristus dzimšanas bazilikas
apmeklējuma, Benedikts XVI devās uz 2 km attālo Betlēmes Bērnu slimnīcu. Viņu sagaidīja
Vācijas Bīskapu konferences prezidents, Freiburgas arhib. Roberts Colličs un Bāzeles
diecēzes bīsk. Kurts Kohs. Slimnīcu atbalsta Vācijas un Šveices Bīskapu konferences.
Tā izveidota 1978. gadā. Šajā medicīnas iestādē, ko vada Sv. Elizabetes franciskāņu
māsas terciāres, tiek aprūpēti apmēram 30 tk. bērnu. Pāvests uzdāvināja elpināšanas
aparatūru, kas paredzēta priekšlaicīgi dzimušiem bērniem.