Izraēla: sagaidīšanas ceremonija Telavivas lidostā

Sakārtotu sociālo attiecību priekšnoteikums ir katra cilvēka brīvības un cieņas respektēšana. Gan kristieši, gan musulmaņi, gan ebreji tic, ka cilvēku, pēc sava attēla un līdzības, ir radījis mīlošais Dievs – norādīja Benedikts XVI Telavivas lidostā sacītajā uzrunā. Viņš atgādināja, ka ir ieradies Izraēlā kā svētceļnieks, lai lūgtos par mieru. Pasvītroja reliģijas lomu sabiedrībā, nosodīja antisemītismu, runāja par pieeju Jeruzalemes svētvietām, un izraēliešu-palestīniešu konflikta atrisinājumu. Kristiešus aicināja palikt savā zemē un uzsvēra, ka miera veicināšanā fundamentāla loma pieder ģimenēm.

Pēc prezidenta uzstāšanās, uzrunu teica Benedikts XVI. „Paldies par jūsu sirsnīgo uzņemšanu Izraēlas valstī, zemē, kuru miljoni ticīgo visā pasaulē dēvē par svētu. (…) Es ieņemu vietu garajā kristīgo svētceļnieku rindā, kuri šurp dodas, rindā, kas veidojusies Baznīcas vēstures pirmajos gadsimtos un, kas – esmu par to drošs – nemazināsies arī nākotnē. Es nāku, tāpat kā daudzi citi pirms manis, lai lūgtos šajās svētajās vietās, sevišķi, lai lūgtos par mieru šeit, Svētajā Zemē, un visā pasaulē.”

Benedikts XVI apliecināja, ka Svētais Krēsls un Izraēla dalās daudzās kopīgās vērtībās. Īpaši tās ir abu valstu rūpes par to, lai reliģijai tiktu ierādīta pienācīga vieta sabiedrībā. Cilvēks ir radīts pēc Dieva attēla un līdzības. To atzīst visas trīs monoteistiskās reliģijas, un tas ir pamats cilvēka cieņas un brīvības ievērošanai. Taču ja tiek ignorēta personas reliģiskā dimensija, tad tiek apdraudēta cilvēka neatņemamo tiesību pareizā izpratne – pasvītroja pāvests.

Savā pirmajā uzrunā Izraēlas zemē viņš pieskārās holokausta un antisemītisma tēmai. Ebreju tauta piedzīvoja ideoloģiju, kas ignorēja personas cieņu, traģiskās sekas. Svētais tēvs apliecināja, ka esot šeit, vēlas pagodināt ebreju tautas genocīda 6 miljonus upurus. Viņš lūdzas, lai cilvēce nekad vairs nepieredzētu šādus noziegumus. Antisemītisms ir pilnīgi nepieņemams – uzsvēra Benedikts XVI. Jādara visu iespējamo, lai to apkarotu un, lai veicinātu ikvienas nācijas un rases personu cieņu visā pasaulē.

Pāvests pievērsās arī piekļuves svētajām vietām tēmai. Jeruzaleme ir dārga visām trijām monoteistiskajām reliģijām. „Mana viskarstākā vēlēšanās”, sacīja Benedikts XVI, „lai visi svētceļnieki, kuri ierodas svētajās vietās, varētu tām brīvi un neierobežoti piekļūt, un piedalīties liturģiskajās ceremonijās”.

Pat ja vārds „Jeruzaleme” nozīmē „miera pilsēta”, tomēr jau gadu desmitiem tās iedzīvotājiem nav miera. Neskaitāmu vīriešu, sieviešu un bērnu cerības uz stabilu un drošu nākotni ir atkarīgas no miera sarunām izraēliešu un palestīniešu starpā. „Es ceru un lūdzos”, apliecināja Svētais tēvs, „lai iespējami ātrāk tiktu izveidota lielākas uzticēšanās gaisotne, kas ļautu abām pusēm panākt reālu progresu miera un stabilitātes ceļā”.

Noslēgumā pāvests vērsās speciāli pie kristiešiem, norādot, ka ir ieradies kā Pētera pēctecis. Atgādināja, ka neaizvietojamu lomu miera procesā spēlē ģimene, kuras uzdevums ir audzināt jauno paaudzi. Nācaretē viņš noslēgs Ģimenei veltītā Jubilejas gada svinības. Kristieši ar savu liecību par Kristu un iesaistīšanos dzīvības aizstāvēšanā, var sniegt būtisku ieguldījumu izlīgšanas un miera veicināšanā. „Es lūdzos, lai jūsu pastāvīgā klātbūtne Izraēlā un palestīniešu teritorijās nestu bagātus miera augļus un, lai jūs veicinātu savstarpējo cieņu starp visiem ļaudīm, kuri dzīvo Bībeles zemē”, sacīja Benedikts XVI.

No Telavivas lidostas pāvests helikopterā devās uz 60 km attālo Jeruzalemi, kur viņu sagaidīja pilsētas mērs Nirs Barkats. Savukārt, no turienes ar automašīnu ieradās Apustuliskās delegācijas mītnē, lai pēc pusdienām un nelielas atpūtas turpinātu savu vizīti Svētajā Zemē pie Izraēlas valsts prezidenta.

Jeruzalemē dzīvo vairāk nekā 700 tk. iedzīvotāju. Pilsēta sadalīta četrās daļās: dienvidaustrumos atrodas ebreju kvartāls, rietumos – kristiešu kvartāls, vairāk uz dienvidiem – armēņu kvartāls, un visplašākais ir musulmaņu kvartāls. Pēdējā atrodas musulmaņiem trešā svētākā vieta – Klints mošejas kupols, kā arī daudzas kristiešiem svētas vietas: Kalvārijas ceļš, Šaustīšanas klosteris, Sv. Annas baznīca, u.c.

J. Evertovskis / Vatikāna Radio