Vesperu liturģija Ammānas melkītu katedrālē

Baznīca ir svētceļojošā tauta. Svētā Gara stiprināta, tā vada cilvēkus pie dzīvā Dieva – teica Benedikts XVI. 9. maija pēcpusdienā Ammānas sv. Jura grieķu-melkītu katedrālē pāvests svinēja vesperu liturģiju. Kopā ar Svēto tēvu lūdzās priesteri, reliģisko ordeņu locekļi, semināristi un ekleziālo kustību pārstāvji. Pirms diviem gadiem konsekrētā katedrāle ir Petras un Filadelfijas arhib. Jassera Ajaha jaunā rezidence.

„Pāvesta vizīti uzskatām par Dieva žēlastību Tuvo Austrumu reģionam, īpaši Svētajai Zemei – intervijā Vatikāna Radio teica melkītu arhibīskaps. – Prātā nāk Jēzus aicinājums Pēterim: stiprini savus brāļus. Pāvests ieradies šeit, lai uzmudrinātu, stiprinātu un dāvātu mums jaunu spēku turpināt kristīgās liecības ceļu. Jordānijā dzīvo katoļu, pareizticīgo, melkītu, sīriešu, armēņu, koptu, maronītu un kaldiešu kopienas. Tādēļ pāvesta vizītei ir ekumenisks aspekts.”

Benediktu XVI sirsnīgi apsveica grieķu-melkītu patriarhs Gregorijs III Lahams. Plašo katedrāli piepildīja dziesmas un ticīgo entuziasms. Sapulcējušies uzgavilēja, kad patriarhs apliecināja savu uzticību apustuļa Pētera pēctecim. Baznīca ir svētceļojošā tauta – teica Benedikts XVI, uzrunājot vesperu liturģijas dalībniekus. Pāvests atgādināja, ka austrumu kristiešu tradīciju mantojums bagātina visu Baznīcu. Ticīgo karitatīvā darbība ietver gan musulmaņus, gan citu reliģiju ticīgos.

„Sekojot Kristus, kā arī Vecās Derības patriarhu un praviešu piemēram, mēs ceļamies, lai no tuksneša vestu tautu pie Kunga, kas dāvā mums dzīvību – teica Benedikts XVI. – Tas raksturo visus jūsu apustuliskos darbus. Sākot no bērnudārziem līdz universitātēm, no bērnu namiem līdz veco ļaužu pansionātiem, no bēgļu aprūpes līdz mūzikas akadēmijām, klīnikām un slimnīcām, starpreliģiju dialoga un kultūras pasākumiem. Jūsu klātbūtne sabiedriskajā dzīvē ir cerības zīme, kas identificē jūs kā kristiešus. Šī cerība aizsniedzas pāri kristiešu kopienām. Ikdienas dzīvē redzat, ka daudzas ģimenes, kurām sniedzat savu karitatīvo kalpojumu, nespēj pārkāpt reliģiskās vai kultūras robežas. To var manīt tad, kad runa ir par nākotnes plāniem, ko vecāki kaļ saviem bērniem. Vai vecāki un citi labas gribas cilvēki nebūs norūpējušies, redzot negatīvo ietekmi, kas strauji izplatās mūsdienu globalizētajā pasaulē? Vai var mierīgi noraudzīties uz sabiedrības piedāvātajiem izklaides destruktīvajiem pakalpojumiem, kas aizskar bērnu nevainību un jūtību? Tikai raugoties uz Kristu – gaismu, kas izklīdina ļaunuma tumsu, atgūsiet mieru un Dieva bērnu cieņu. Nesiet cerības gaismu visiem, kurus satiksiet savā ceļā.”

S. Krivteža / Vatikāna Radio