Pāvests Jordānijā: ciešanas var veicināt izmaiņas uz labo

No lidostas Benedikts XVI devās uz 22 km attālo Ammānas rehabilitācijas centru „Regina Pacis” („Miera Karaliene”). Viņu sagaidīja mītnes dibinātājs, Jordānijas latīņu rita patriarhāta vikārs bīsk. Salims Sajegs. Baznīcā, kur ieradās Svētais tēvs, bija klātesoši jaunieši un centra darbinieki. Pēc Jeruzalemes latīņu rita patriarha Fuada Tvala apsveikuma vārdiem, uzrunu teica pāvests.

Benedikts XVI atgādināja, ka ir ieradies Svētajā Zemē kā svētceļnieks, lai lūgtos par vienotību un mieru Tuvajos Austrumos. Pāvests vēlas pagodināt tās vietas, kur dzīvoja Jēzus un, kuras Viņš svētdarīja ar savu klātbūtni. „Katrs no mums ir svētceļnieks - pasvītroja Benedikts XVI. - Mēs visi esam aicināti drosmīgi virzīties uz priekšu pa Dieva ceļu. Reizēm skatāmies atpakaļ ar nožēlu, reizēm ar pateicību un apmierinājumu. Uz nākotni raugāmies, kaut arī pa laikiem ar nedrošību, tomēr vienmēr ar cerību, zinot, ka neesam vieni. Citi atrodas mums līdzās. Mēs tiekam iedrošināti. Daudzu rehabilitācijas centra iemītnieku ceļi, kas viņus veda uz šo vietu, bija ciešanu un pārbaudījumu pilni”. Pāvests pauda gandarījumu, ka šis centrs ar lieliem panākumiem palīdz veicināt cilvēku ar īpašām vajadzībām pilnvērtīgu integrāciju sabiedrībā.

Ciešanas ir grūti pieņemt, tomēr ticība un prāts palīdz mums saskatīt apvāršņus, kas plešas aiz mums. Mēs varam palūkoties uz dzīvi ar Dieva skatienu. Viņa mīlestība piešķir jēgu katra cilvēka dzīvei. Kristieši apliecina, ka Jēzus mūs ieved mūžīgajā dzīvē un piepilda nākotni ar cerību caur savu krustu. Runājot par sava svētceļojuma mērķi, pāvests pasvītroja, ka ir ieradies, lai lūgtos par mieru. „Es neesmu ieradies ar dāvanām, bet ar vienu nodomu, ar vienu cerību: lūgties par dārgo vienotības un miera dāvanu.” Viņš paskaidroja, ka miera pamatā ir taisnība, līdzjūtība, pazemība un piedošana. Savukārt, lūgšana ir darbīga cerība. „Jūsu sāpju pieredze, jūsu līdzjūtības liecība un griba pārvarēt grūtības, manī nostiprina pārliecību, ka ciešanas var veicināt izmaiņas uz labo. Paši savos pārbaudījumos, kā arī esot līdzās citiem cietējiem, mēs kļūstam cilvēcīgāki.”

Pāvests norādīja, ka Dievs var pieskarties pat visnocietinātākajām sirdīm. Pateicoties Dieva žēlastībai, katrs var atvērties mieram un sākt dzīvi no jauna. Benedikts XVI aicināja klātesošos uzņemties īpašu uzdevumu, proti, lūgties par Svēto tēvu, par viņa svētceļojumu, par to, lai piepildītos daudzo cilvēku ilgas pēc vienotības un miera. Lai šī cerība vainagotos panākumiem.

Pēc centra „Regina Pacis” apmeklējuma Benedikts XVI devās uz Ammānas apustulisko nunciatūru un tālāk – pieklājības vizītē pie Jordānijas valsts karaļa un karalienes. Pie pils ieejas viņu sagaidīja karalis Abdulla II. Vienā no kabinetiem notika abu privātā saruna. Tās laikā pāvesta svītas locekļi tikās ar karaļa pils un valdības augstākajiem ierēdņiem. Pēc sarunas visi kopā nofotografējās un pāvests ar karali apmainījās dāvanām.

Abdulla II Bin Al-Husseins dzimis 1962. gada 30. janvārī Ammānā, Jordānijas karaļa Huseina un viņa otrās sievas Munas (pēc izcelsmes anglietes) ģimenē. Valsti pārvalda kopš sava tēva nāves 1999. gadā. Viņš ir Jordānijas monarhs, kas tiek atzīts par 43. pravieša Muhameda pēcteci. Hašimītu dinastijas pārstāvis. Studējis Sandhērstas britu Militārajā akadēmijā, Oksfordā, un Džordžtaunas universitātē, ASV. Precējies ar karalieni Ranju Al-Jasinu. Četru bērnu tēvs. 1999. gada septembrī Abdullu II audiencē pieņēma pāvests Jānis Pāvils II.

Pēc pieklājības vizītes Jordānijas karaļa pilī Benedikts XVI atgriezās Ammānas apustuliskajā nunciatūrā, kur pavadīs sava ceļojuma Svētajā Zemē pirmo nakti. 9. maijā viņš dosies uz Nebo kalnu, apmeklēs mošeju, tiksies ar Ammānas musulmaņu līderiem, diplomātisko korpusu un Jordānijas universitāšu rektoriem. Sestdienas pievakarē, kopā ar priesteriem, reliģisko ordeņu locekļiem un semināristiem sv. Jura grieķu melhītu katedrālē pāvests vadīs vesperu dievkalpojumu.

J. Evertovskis / Vatikāna Radio