Nebo kalns – vieta, no kuras paveras skats uz Apsolīto Zemi
9. maijā pāvests Benedikts XVI apmeklēs Nebo kalnu un iegriezīsies arheologu atklātajā
Mozus memoriālā.
Nebo kalns tā augstākajā vietā sasniedz 806 metrus. Tas atrodas
uz Transjordānijas platformas, 25 kilometrus uz dienvidrietumiem no Ammānas. Iespējams,
ka agrāk šī vieta ir bijusi saistīta ar babiloniešu dievības Nebo kultu. Vēsturiski
nozīmīgas ir divas virsotnes – Sijaga rietumos un Mukhaijata dienvidaustrumos. No
kalna izriet vairāki avoti. No tā virsotnēm paveras vienreizēja Svētās Zemes un Dienvidjordānijas
panorāma. Dienvidos no šejienes var redzēt Nāves jūru un Jūdejas tuksnesi; austrumos
– Jordānas ieleju, Jūdejas un Samarijas kalnus; ziemeļos – Ošas kalnu un Vadi Zerka,
jeb Gaišzilo ieleju. Fonā atrodas Ammānas pakalni. Skaidrā laikā var saskatīt arī
Betlēmi, Heroda cietoksni, Jērikas oāzi, Jeruzalemes kupolus un pilsētas gaismas naktī.
Saskaņā ar tradīciju, tā ir vieta, kur Dievs parādīja Mozum Apsolīto Zemi 40 gadus
pēc tam, kad viņš bija izvedis Izraeļa tautu no Ēģiptes un tā tika pārbaudīta tuksnesī.
Kopš
1932. gada Nebo kalnā dzīvo franciskāņu kopiena, kas pieder Svētās Zemes franciskāņu
kustodijai. Kopiena tika nodibināta, pateicoties horvātu franciskāņa Jeroma Mihaiča
entuziasmam, kurš bija tuvs vietējo, Jordānas ielejas beduīnu draugs. Savu piekrišanu
franciskāņu klātbūtnei Nebo kalnā deva emīrs Abdulla Ben Huseins. Pēc IV gadsimta
svētceļnieces pierakstiem, šeit tika atklāts Egērijas maršruts. Savukārt, Gazas monofizītu
bīskaps Pēteris no Ibērijas, kas apraksta Nebo baznīcu, vēstī par brīnumainu svētnīcas
izcelsmi šajā vietā.
Franciskāņu vadītais Bībeles studiju institūts Nebo kalnā
ir veicis divas arheoloģisko izrakumu sērijas – vispirms no 1933. līdz 1937. gadam,
bet vēlāk no 1960. gada līdz mūsu dienām. Otrajā posmā darbus vadīja itāliešu tautības
franciskānis, pasaules līmenī pazīstamais Mikele Piččirillo. Viņš nomira 2008. gadā
un ir apglabāts Nebo kalna klosterī. Arheoloģiskajos izrakumos tika atrasta Mozus
bazilika, Vadi Afrit, jeb Velna ieleja un piecas baznīcas – svētā Jura, svēto Lota
un Prokopija, Amosa un Kasiseja, kā arī Jāņa kopā ar mazāku kapelu, ko rotā mozaīkām
klātas grīdas. Mozus bazilika tika uzcelta IV gadsimtā uz iepriekšējās, klasiskā laikmeta
celtnes. Šeit atradās arī klosteris, kas VI gadsimtā tika paplašināts. Kopš 1933.
gadā Sijagā, Nebo kalnā, paceļas franciskāņu klosteris. Tajā ir lūgšanu kapela, ko
apmeklē netālu esošās Madabas pilsētas ticīgie, kā arī arheologiem paredzētas telpas.
Franciskāņu misijā, kas aptver vairākus kilometrus, nesen uzcelta arī Madabas keramikas
skola. Bez tam, šeit atrodas arī Umm Al-Rasas arheoloģisko izrakumu vieta, kur franciskāņi
ir atklājuši svētā Stefana baznīcas paliekas. Šī dievnama grīdu joprojām klāj mozaīka,
kurā skatāmas dažu Palestīnas pilsētu kartes.