2009-05-08 15:44:07

Nebo kalns – vieta, no kuras paveras skats uz Apsolīto Zemi


9. maijā pāvests Benedikts XVI apmeklēs Nebo kalnu un iegriezīsies arheologu atklātajā Mozus memoriālā.

Nebo kalns tā augstākajā vietā sasniedz 806 metrus. Tas atrodas uz Transjordānijas platformas, 25 kilometrus uz dienvidrietumiem no Ammānas. Iespējams, ka agrāk šī vieta ir bijusi saistīta ar babiloniešu dievības Nebo kultu. Vēsturiski nozīmīgas ir divas virsotnes – Sijaga rietumos un Mukhaijata dienvidaustrumos. No kalna izriet vairāki avoti. No tā virsotnēm paveras vienreizēja Svētās Zemes un Dienvidjordānijas panorāma. Dienvidos no šejienes var redzēt Nāves jūru un Jūdejas tuksnesi; austrumos – Jordānas ieleju, Jūdejas un Samarijas kalnus; ziemeļos – Ošas kalnu un Vadi Zerka, jeb Gaišzilo ieleju. Fonā atrodas Ammānas pakalni. Skaidrā laikā var saskatīt arī Betlēmi, Heroda cietoksni, Jērikas oāzi, Jeruzalemes kupolus un pilsētas gaismas naktī. Saskaņā ar tradīciju, tā ir vieta, kur Dievs parādīja Mozum Apsolīto Zemi 40 gadus pēc tam, kad viņš bija izvedis Izraeļa tautu no Ēģiptes un tā tika pārbaudīta tuksnesī.

Kopš 1932. gada Nebo kalnā dzīvo franciskāņu kopiena, kas pieder Svētās Zemes franciskāņu kustodijai. Kopiena tika nodibināta, pateicoties horvātu franciskāņa Jeroma Mihaiča entuziasmam, kurš bija tuvs vietējo, Jordānas ielejas beduīnu draugs. Savu piekrišanu franciskāņu klātbūtnei Nebo kalnā deva emīrs Abdulla Ben Huseins. Pēc IV gadsimta svētceļnieces pierakstiem, šeit tika atklāts Egērijas maršruts. Savukārt, Gazas monofizītu bīskaps Pēteris no Ibērijas, kas apraksta Nebo baznīcu, vēstī par brīnumainu svētnīcas izcelsmi šajā vietā.

Franciskāņu vadītais Bībeles studiju institūts Nebo kalnā ir veicis divas arheoloģisko izrakumu sērijas – vispirms no 1933. līdz 1937. gadam, bet vēlāk no 1960. gada līdz mūsu dienām. Otrajā posmā darbus vadīja itāliešu tautības franciskānis, pasaules līmenī pazīstamais Mikele Piččirillo. Viņš nomira 2008. gadā un ir apglabāts Nebo kalna klosterī. Arheoloģiskajos izrakumos tika atrasta Mozus bazilika, Vadi Afrit, jeb Velna ieleja un piecas baznīcas – svētā Jura, svēto Lota un Prokopija, Amosa un Kasiseja, kā arī Jāņa kopā ar mazāku kapelu, ko rotā mozaīkām klātas grīdas. Mozus bazilika tika uzcelta IV gadsimtā uz iepriekšējās, klasiskā laikmeta celtnes. Šeit atradās arī klosteris, kas VI gadsimtā tika paplašināts. Kopš 1933. gadā Sijagā, Nebo kalnā, paceļas franciskāņu klosteris. Tajā ir lūgšanu kapela, ko apmeklē netālu esošās Madabas pilsētas ticīgie, kā arī arheologiem paredzētas telpas. Franciskāņu misijā, kas aptver vairākus kilometrus, nesen uzcelta arī Madabas keramikas skola. Bez tam, šeit atrodas arī Umm Al-Rasas arheoloģisko izrakumu vieta, kur franciskāņi ir atklājuši svētā Stefana baznīcas paliekas. Šī dievnama grīdu joprojām klāj mozaīka, kurā skatāmas dažu Palestīnas pilsētu kartes.

I. Šteinerte / Vatikāna Radio







All the contents on this site are copyrighted ©.