30. aprīļa vakarā Vatikānā pāvests noklausījās koncertu. Tā bija Itālijas Republikas
prezidenta Džordžo Napolitano dāvana Benediktam XVI pontifikāta ceturtajā gadadienā.
Pāvila VI zālē uzstājās Milānas Džuseppe Verdi koris un simfoniskais orķestris ķīniešu
diriģenta Xian Zhanga vadībā. Tika atskaņoti Franca Jozefa Haidna (95. simfonija
c-moll), Antonio Vivaldi (Magnificat) un Volfganga Amadeja Mocarta (35.
simfonija d-dur un Ave verum Corpus) skaņdarbi. Koncerta noslēgumā pāvests
teica uzrunu. Tās bija viņa pārdomas par katra skaņdarba garīgo nozīmi. Svētais tēvs
lielu uzmanību veltīja Antonio Vivaldi Magnificat himnai.
„Vārdi, kas
izskanēja no Jaunavas Marijas sirds, ir kļuvuši par Baznīcas dziesmu, ko tā dzied
vesperu laikā. Šī dziesma aicina mūs pārdomāt par savas dzīves nozīmi – teica Svētais
tēvs. – Baroka mūzikas dižgara radītā himna norāda uz Kristus uzvaru, Viņa augšāmcelšanos.
Dieva žēlsirdība atklājas visā savā varenībā.”
Runājot par Antonio Vivaldi
mūziku, Benedikts XVI skaidroja, ka komponists solo ārijas rakstīja Venēcijas pieciem
bāreņiem, kuri bija apdāvināti ar neparastu vokālo talantu. „Kā lai nedomā par jaunās
Marijas pazemību, caur kuru Dievs ir darījis lielas lietas? – jautāja Benedikts XVI.
– Šīs piecas solo balsis ir kā Nācaretes Jaunavas pateicības himnas atbalss, bet kora
izpildījumu varam salīdzināt ar Baznīcas-kopienas balsi. Marija un Baznīca vienojas
kopīgā pateicības un slavas dziesmā, godinot Dievu, kas mīlestības spēkā, īstenoja
savu pestīšanas plānu” – teica pāvests.