Benedikts XVI: ticība palīdz atklāt Dieva klātbūtni Baznīcā un pasaulē
Benedikts XVI aicina kristiešus mīlēt Baznīcu, atklāt tās patieso skaistumu un mācīties
saskatīt Dievu pasaulē. Vispārējā audiencē, kas notika sv. Pētera laukumā, piedalījās
aptuveni 40 tk. svētceļnieku no daudzām valstīm. Pāvests tika sagaidīts ar skaļiem
aplausiem. Ar ticības acīm varam Baznīcā ieraudzīt dievišķo skaistumu – katehēzes
mācībā teica Benedikts XVI. Šoreiz viņš pievērsās Konstantinopoles patriarha sv. Germānija
dzīvei un darbiem. No viņa joprojām varam mācīties mīlēt Baznīcu. Viņš bija ievērojams
ikonu godināšanas kulta aizstāvis. Dzīvoja 8. gadsimtā. Tajā laikā notika cīņa starp
ikonoklastiem, kuri vērsās pret svētbilžu godināšanu un ikonu godināšanas kulta aizstāvjiem.
730. gadā, ar Bizantijas ķeizara Leona III edikta izdošanu, sākās ikonoklastu kustība.
Tika aizliegta svētbilžu godināšana un pat notika to iznīcināšana.
Konstantinopoles
patriarhs Germānijs nosodīja svētbilžu apkarotājus. Viņš pretojās ķeizara spiedienam,
jo bija pārliecināts, ka svētbilžu godināšana ir būtiski saistīta ar kristīgo ticību.
Vērsties pret ikonām nozīmēja sašķobīt pašus ticības pamatus. Sv. Germānijs nemitējās
atgādināt Baznīcas mācību par svētbilžu godināšanas lielo nozīmi. Tā kā viņš palika
nelokāms, bija spiests savas šīs zemes dzīves gaitas noslēgt trimdā, vientulībā kādā
klosterī. Taču Germānija vārds no jauna atskanēja 787. gadā, Nīkajas koncila laikā,
kad Baznīcas tēvi atzina viņa nopelnus.
Koncils pieņēma lēmumu, ka var un
ir jāgodina Svētā krusta zīme, Pestītāja, Dievmātes un svēto attēli, paskaidrojot,
ka tiek godināti nevis paši attēli, bet gan tajos attēlotais. Ikonogrāfija ar attēlu
starpniecību sludina evaņģēlisko vēstījumu, ko Svētie Raksti tālāk nodod ar vārdiem.
Ikona attēlo Kristu, kurš vienlaikus ir īsts Dievs un īsts cilvēks. Līdz ar to, tiek
pagodināts neredzamais Dievs. Bez tam, caur svēto attēliem mūsu ticībai atklājas cilvēks,
kas radīts pēc Dieva attēla un ir pārveidots pēc Viņa līdzības.
Pāvests pasvītroja,
ka mēs esam aicināti mācīties saskatīt Dievu Baznīcā un pasaulē. Dievs cilvēku radīja
pēc sava attēla un līdzības. Taču grēks šo attēlu aizēnoja. Līdz ar to, Dieva skaistuma
atspīdums bija kļuvis gandrīz neredzams. Tāpēc Dievs kļuva cilvēks. Kristū varam no
jauna kontemplēt Dieva vaigu un mācīties būt patiesi cilvēciskiem – pēc Dieva attēla.
Sv. Germānijs māca, ka Dievs aicina mūs sekot Viņam un būt par Viņa spožuma izplatītājiem.
Germānijs bija liels Dievmātes godinātājs, un viņa darbi liecina par dedzīgo
Baznīcas mīlestību. Pāvests norādīja, ka tiem bija liela nozīme ticīgās tautas dievbijības
izkopšanā gan Austrumu, gan Rietumu Baznīcā gadsimtu garumā. Germānijs rūpējās arī
par liturģijas skaistumu. Mūsdienu cilvēkam viņš atklāj svētbilžu godināšanas nozīmi
un palīdz atjaunot mīlestību pret Baznīcu un Vissvētāko Jaunavu Mariju. Pāvests atzina,
ka cilvēki mūsdienās mēģina saskatīt negatīvo Baznīcā, tās locekļu grēkus, taču ar
ticības palīdzību varam ieraudzīt visu skaisto un paša Dieva klātbūtni Baznīcā.
Benedikts
XVI pauda dziļu nožēlu par katoliskās Baznīcas rīcību, kas pagātnē sagādāja ciešanas
Kanādas indiāņiem. Pēc vispārējās audiences pāvests tikās ar šīs valsts iezemiešu
asamblejas vadītāju Filu Fontēnu, Kanādas Bīskapu konferences prezidentu, arhib. Džeimsu
Vaisbergeru un viņu vadīto delegāciju. Kanādas iezemieši izjūt Indiāņu rezidenciālo
skolu sistēmas radītās negatīvās sekas. Pirmās Indiāņu reliģiskās skolas tika nodibinātas
1840. gadā ar mērķi asimilēt Kanādas iezemiešus Eiropas izcelsmes kanādiešu sabiedrībā.
Pēdējā šāda skola tika slēgta tikai 1996. gadā, pēc tam, kad gaismā nāca fakti par
bērnu psiholoģiskās un seksuālās izmantošanas gadījumiem no skolotāju puses.
Pāvests
apsveica jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus. Atgādināja, ka 29. aprīlī tiek
atzīmēti sv. Katrīnas no Sjēnas liturģiskie svētki. Viņa ir Itālijas un Eiropas debesīgā
aizbildne. “Patiesības un mīlestības skolotāja” – tā par sv. Katrīnu no Sjēnas, vienu
no izcilākajām Baznīcas mistiķēm, teica Jānis Pāvils II. Visa viņas dzīve bija nepārtraukta,
dedzīga iedziļināšanās Dievā. Pāvests Pāvils VI 1970. gadā sv. Katrīnu no Sjēnas pasludināja
par Baznīcas mācītāju.