Benedikts XVI Akvilā: solidaritāte ir sabiedrības brieduma mēraukla

„Paldies par visu, ko esat darījuši, bet īpaši par nesavtīgo mīlestību. Paldies par parādīto piemēru” – teica pāvests. Viņš uzrunāja zemestrīcē cietušos Akvilas iedzīvotājus, tai skaitā, arhib. Džuzeppe Molinari, pilsētas mēru Massimo Čalente, reģiona prezidentu Džanni Ķjodi, priesterus, reliģisko ordeņu locekļus, civilās aizsardzības, Sarkanā krusta un ātrās palīdzības medicīnas darbiniekus, ugunsdzēsējus, kā arī visus brīvprātīgos, kuri iesaistījās glābšanas darbos. Ierodoties Akvilā, pāvests apmeklēja izpostīto Kollemadžo baziliku, lai pagodinātu pāvesta sv. Celestīna V mirstīgās atliekas, un lūdzās studentu kopmītņu priekšā, kur zemestrīcē dzīvību zaudēja vairāki jaunieši. Kā garīgās vienotības zīmi ar cietušajiem, uz sava priekšgājēja kapa viņš atstāja palliju, ko bija saņēmis pontifikāta inaugurācijas svinībās. Pēc tam pāvests teica uzrunu Akvilas policijas skolas laukumā.

Svētais tēvs pateicās visiem par mīlestības pilno un nesavtīgo darbību. Mudināja arī turpmāk būt vienotiem un rīkoties saskaņoti, lai pēc iespējas ātrāk šī reģiona iedzīvotāju dzīve atgrieztos normālās sliedēs. „Manā sirdī ir visi šīs katastrofas upuri: bērni, jaunieši, pieaugušie, vecie ļaudis – gan Abruco iedzīvotāji, gan arī citu tautību ļaudis” – sacīja pāvests, apliecinot, ka lūdzas par visiem cietušajiem. Šī vieta, no kurienes Lielajā piektdienā notika zemestrīces upuru izvadīšana pēdējā gaitā, ir lūgšanu piepildīta un asaru slacīta. Tā ir zīme apņēmības pilnajai gribai neļauties mazdūšībai. Benedikts XVI norādīja, ka ar vizīti grib apliecināt savu garīgo vienotību un tuvumu ar katru cilvēku, un visas Baznīcas brālīgo solidaritāti. “Vēlos uzsvērt solidaritātes vērtību un lielo nozīmi, kas, pat ja lielākā mērā izpaužas krīzes momentos, ir kā pelnos apslēpta uguns. Solidaritāte ir cēlas pilsoniskās un kristīgās jūtas, kā arī sabiedrības brieduma mēraukla.”

Pāvests atgādināja, ka solidaritātei patiešām ir liels spēks. Traģiskā notikuma sakarā viņš aicināja gan Baznīcu, gan laicīgo sabiedrību pievērsties dziļākām pārdomām. Kristiešus mudināja uzdot jautājumu: „Ko Kungs vēlas ar šo skumjo notikumu pateikt?” Traģēdija notika laikā, kad Baznīca svinēja Kristus ciešanu, nāves un augšāmcelšanās noslēpumu. Visas pasaules kristieši lūdzās, lai cietušie nezaudētu cerību un paļāvību uz Dievu. Arī laicīgajai sabiedrībai pienākas pievērsties nopietnai sirdsapziņas izmeklēšanai, lai nekad un nevienā brīdī nemazinātos atbildības līmenis – pasvītroja Benedikts XVI. Ja Akvila turēsies pie šī nosacījuma, tad, pat būdama smagi ievainota, tā varēs no jauna „pacelties spārnos”. Pēc šiem vārdiem laukumu pāršalca skaļi aplausi. Vārds „Akvila”, kādā ir nosaukta šī Abruco reģiona pilsēta, tulkojumā no itāļu valodas nozīmē „ērglis”.

Uzrunas noslēgumā Benedikts XVI klātesošos aicināja pievērst savu skatienu Roijo kalna Dievmātei un uzticēt viņai Akvilu, visas pilsētas un ciemus, ko skārusi zemestrīce. Kā tuvības ar cietušajiem un vienotības lūgšanā zīmi pāvests atstāja pie Dievmātes statujas zelta rozi. Tikšanās ar telšu pilsētiņas iedzīvotājiem noslēdzās ar lūgšanu „Debesu Karaliene”. 28. aprīļa agrā pēcpusdienā Svētais tēvs atgriezās Vatikānā.

J. Evertovskis / Vatikāna Radio