Pāvestam Benediktam XVI – 82

Benediktam XVI, 82. dzimšanas dienā, apsveikuma telegrammu nosūtījis Itālijas Republikas prezidents Džordžo Napolitano. Tajā viņš apliecina savu draudzību un sirsnīgi pateicas par cēlo kalpojumu visai sabiedrībai. Valsts vadītājs pauž īpašu atzinību par pāvesta personīgo līdzdalību zemestrīces skarto ģimeņu ciešanu remdēšanā. Ar šo līdzdalību viņš sniedza mierinājumu un atbalstu visai Itālijas tautai. Tādā veidā Svētais tēvs iedrošināja nopietni pieņemt cerības vēsti, kas sevišķā veidā atskan Lieldienu svinēšanā. Prezidents Napolitano piemin arī pašreizējo globālo ekonomisko krīzi un pasvītro universālo pamatvērtību – sociālās vienlīdzības, taisnības un miera nozīmi. Šodienas apstākļos cerības vēstījums, ko sludina pāvests, ir īpaši būtisks.

Jozefs Ratcingers dzimis 1927. gada 16. aprīlī, Passau diecēzē, mazajā Marktlas pie Innas pilsētā, Vācijas dienvidos. Ordinēts par priesteri 1951. gada 29. jūnijā. Konsekrēts par bīskapu 1977. gada 28. maijā. Jau tā paša gada 27. jūnijā pāvests Pāvils VI, konsistorija laikā, viņam piešķīra kardināla titulu. 2005. gada 19. aprīlī, pēc Jāņa Pāvila II nāves, Jozefs Ratcingers tika ievēlēts par pāvestu. Savu kalpojumu Pētera pēcteča amatā uzsāka 24. aprīlī.

Sava ceturtā pontifikāta gada laikā Benedikts XVI ir devies četros apustuliskajos ceļojumos ārpus Itālijas. Apmeklējis četrus kontinentus. Tieši pirms gada (no 15. līdz 20. aprīlim) viņš uzturējās ASV, kur uzstājās Apvienoto Nāciju organizācijā, jūlijā devās vizītē uz Austrāliju, lai piedalītos Pasaules Jauniešu dienu svinībās, septembrī apmeklēja Franciju, savukārt, šogad, pirms dažām nedēļām notika vizīte pa Āfriku. Vērtējot visus šos ceļojumus, Vatikāna valsts Preses dienesta direktors t. Federiko Lombardi atzīst, ka tie bija ļoti auglīgi. Katrā vietā, kas cita no citas kultūras ziņā ir pilnīgi atšķirīgas, pāvestu un viņa vārdus cilvēki uzņēma ar lielu prieku un entuziasmu. Ļoti nozīmīgs notikums bija pagājušā gada oktobrī, Romā, notikusī Bīskapu sinode par Dieva vārdu. Bez tam, vērā ņemamas ir visas pāvesta uzrunas un homīlijas. Tās spēlē būtisku lomu Dieva tautas veidošanā un ir bagāts mantojums no teoloģiskā, garīgā un kultūras viedokļa. Atskatoties uz Benedikta XVI darbību kopumā, t. Lombardi uzskata, ka viņa universālais kalpojums ir nesis un turpina nest bagātus augļus. To skaidri parāda, piemēram, Pasaules Jauniešu dienas.

Bez tam, t. Lombardi liecina, ka Benedikts XVI ir ne tikai izcils teologs, bet arī – ļoti cilvēcisks, laipns, iejūtīgs un pretimnākošs. Šajās dienās rūpīgi seko līdzi notikumiem Abruco apgabalā. Traģiskās ziņas pāvesta sirdi pildīja ar satraukumu un skumjām. Viņš nemitīgi lūdzas par visiem cietušajiem, īpaši, bērniem, jau vairākkārt apliecināja savu garīgo tuvību, izteica līdzjūtību bojā gājušo tuviniekiem, kā arī nosūtīja materiālo palīdzību zemestrīces seku likvidēšanai. Kopumā raugoties, pāvesta kalpojums – tā ir palīdzības sniegšana mūsdienu cilvēkiem. Vissvarīgākais ir palīdzēt sastapt Dievu. Benedikta XVI galvenās rūpes ir vest cilvēkus pie Dieva, atklāt tiem Dieva mīlestības skaistumu un varenību, un pirmām kārtām, Svētais tēvs to dara ar savu piemēru, ar savu lielo mīlestību uz Kristu un cilvēkiem. Neraugoties uz reizēm pausto kritisko nostāju pret šodienas kultūras negatīvajiem aspektiem, pāvesta vēstījuma pamatā vienmēr ir mīlestība un rūpes par cilvēka patieso labumu.

J. Evertovskis / Vatikāna Radio