Lielā piektdiena: Kristus nāve ir dzīvība. Viņa kaps ir dzīvība

Lielās sestdienas klusumā kopā ar Jaunavu Mariju kontemplējam Jēzu Kristu, kas guldīts kapā. Viņš kļuva par mirstošo labības graudu, kas nes daudz augļu cauri laikiem līdz pat mūžībai. No šī kapa uz visiem laikiem atmirdz apsolījums par labības graudu, par patieso mannu, Dzīvības Maizi, kurā Viņš mums dāvā pats sevi. Ar iemiesošanos un nāvi mūžīgais Vārds ir kļuvis par Vārdu, kas ir mums tuvu. Kungs ieliek sevi mūsu rokās un mūsu sirdī, lai Viņa Vārds augtu mūsos un nestu augļus – raksta Benedikts XVI.

Lielās piektdienas galvenais notikums bija Kunga ciešanu liturģija. Sv. Pētera bazilikā uzrunu teica kapucīnu t. Raniero Kantalamessa. Viņš runāja par Jēzus nāves pestījošo nozīmi. Krusts ir izlīgšanas starp debesīm un zemi lielā zīme. Sprediķotājs norādīja uz mūsdienu izaicinājumiem. Viens no tiem ir postmodernisma ateisms. Tā simbols ir uzraksts uz pilsētas autobusiem: „Iespējams, ka Dieva nav. Pārstāj raizēties un baudi dzīvi.” Pēc itāļiešu kapucīnu tēva domām, šāds sauklis pauž parliecību, ka ticība Dievam traucē baudīt dzīvi.

Jēzus nāve dāvāja jaunu nozīmi visām cilvēciskajām sāpēm. Pāvesta nama sprediķotājs pieminēja Abruco reģiona iedzīvotāju ciešanas. Šāda veida traģēdijas atgādina satrakotu jūru: zem priecīgu notikumu viļņiem slēpjas bēdu un sāpju melnie bezdibeņi. To parāda arī dažāda veida ļaunprātīgās izmantošanas, kā narkotikas, sekss, vardarbība. Šo atkarību izraisītie baudas vilņi sagrauj cilvēka morālo un fizisko dzīvi. Kristus ciešanas dāvā mums dzīvību un prieku – teica t. Kantalamessa.

S. Krivteža / Vatikāna Radio