Liepājas diecēzes priesteri debatē par laju garīgo formāciju
Marta beigās Saldū notika Liepājas diecēzes priesteru sanāksme. Tā iesākās ar Liepājas
Sv. Jāzepa un Māras draudžu vikāra Ivana Kazaka garīgajām pārdomām par laju apustulātu,
kas balstījās uz Vatikāna II koncila mācību. Priesteris atzīmēja, ka laju apsutulāts
pilnībā sekmīgs var būt tikai tad, ja tas tiek vispusīgi un pilnvērtīgi sagatavots.
Šī sagatavotība prasa ne tikai nemitīgu laju garīgo izaugsmi un teoloģisko izglītošanu,
bet arī prasmi piemērot savu darbību dažādiem apstākļiem, cilvēkiem, veicamajiem pienākumiem.
Pēc pārdomām norisinājās priesteru diskusija par šo tēmu.
Tikšanās turpinājumā
sekoja Svētā Mise, kuru svinēja Liepājas diecēzes bīsk. Vilhelms Lapelis kopā ar priesteriem.
Sprediķī bīskaps apcerēja sv. Jāņa Evaņģēlija fragmentu (Jņ 4,43-54) par kāda
ķēniņa ierēdni, kura dēls slimoja Kafarnaumā. Viņš ieradās Galilejā pie Jēzus, lai
lūgtu nākt un dziedināt dēlu, jo tas bija tuvu nāvei. Jēzus negāja uz mirstošā mājām,
bet tēvam apsolīja, ka viņa dēls dzīvo. Vīrietis noticēja Jēzus vārdiem un devās mājās,
bet atgriezdamies no tālā ceļa, ierēdnis jau atceļā uzzināja, ka viņa dēls dzīvo.
Un viņš un viss viņa nams ieticēja.
Bīsk. Lapelis uzsvēra, ka mēs katrs kaut
ko varam mācīties no šī Evaņģēlija fragmenta. Vispirms jau to, ka ne vienmēr Dievs
mūs uzklausa tādā veidā, kā mēs to lūdzam, vai arī kā mēs to esam iedomājušies, vai
iztēlojušies, kā tas notiks. Ir labi atstāt Dieva ziņā, kādā veidā Viņš piepildīs
mūsu lūgumu. Otrkārt, ne vienmēr uzreiz mēs varēsim savām acīm skatīt to, kas ir noticis,
ko Dievs mums ir darījis, bet ir skaidrs, ka Dievs vienmēr ir pelnījis, lai mēs Viņam
uzticētos bez robežām, pilnīgi un nešaubītos par to, ko Jēzus mums saka, par to, uz
ko Viņš mūs aicina un virza. Mums ir jāsaprot, ka Dieva dāvana būs vienmēr lielāka,
vērtīgāka, nekā mēs esam spējuši to iztēloties vai esam to gaidījuši.
Bīskaps
uzsvēra, ka ierēdnis ne tikai pats nostiprinājās ticībā, ne tikai saņēma lielu dāvanu
- sava dēla dziedināšanu, bet arī viss viņa nams kļuva ticīgs. Tāpēc pat tad, ja mūsu
vēlēšanās netiek uzklausītas, mums tomēr uzticīgi jāturpina Dievam pateikties un Viņu
slavēt. Bīskaps klātesošajiem novēlēja, lai viņi cieši pieķeras Dievam, gan tad, kad
piedzīvo kādus pārbaudījumus, gan arī tad, kad bauda labklājību. Pēc Svētās Mises
Liepājas diecēzes vadītājs pateicās pr. Andrejam Mediņam un Saldus draudzei par viesmīlīgo
uzņemšanu un turpinot svinēt apustuļa Pāvila jubilejas gadu, dāvāja draudzei relikviāriju
ar svētā relikvijām.
Dienas otrajā pusē sekoja dažādu jautājumu izskatīšana.
Klātesošie nolēma, ka Lielās ceturtdienas Svētā Mise ar sv. Hrizmas svētīšanu Sv.
Jāzepa katedrālē notiks plkst. 10.00. Bīskaps atgādināja, ka Pūpolu svētdienā tiek
vākti ziedojumi Rīgas Garīgajam semināram, bet Lielajā piektdienā – Jeruzalemes svētvietu
uzturēšanai. Bez tam, tika atgādināts, ka Triduum Pashalis laikā priesteriem
pirms un pēc dievkalpojumiem ir jānodrošina iespēja visiem, kas vēlas, saņemt grēksūdzes
sakramentu. Bīsk. Lapelis informēja, ka šī gada 3. marta Bīskapu konferences sanāksmē
nolemts, ka Svēto Komūniju ticīgie visās Latvijas diecēzēs drīkst saņemt tikai uz
ceļiem. Ja slimības vai vecuma dēļ nevar ceļos nomesties, tad to pasniedz stāvot kājās.
Bīskapu konference lēma arī par to, ka dalmatiku turpmāk nedrīkstēs lietot seminārists,
kurš nav iesvētīts par diakonu.
Bīsk. Lapelis informēja, ka Benedikts XVI
ir darījis zināmu, ka laika posms no šī gada 19. jūnija līdz nākošā gada 19. jūnijam
būs veltīts priesteriem. Vissvētās Jēzus Sirds svētku priekšvakarā šis gads tiks ievadīts
ar vesperēm Sv. Pētera bazilikā. Sv. Jāni Vianeju, nāves atceres 150. gadadienā, pāvests
pasludinās par visu priesteru aizbildni. Šajā sakarā klajā nāks dokuments „Biktstēvu
un garīgo vadītāju vadlīnijas”. Tajā būs apkopotas pāvesta uzrunas par priesteru dzīvi
un misijas nozīmi mūsdienu sabiedrībā.
Turpmāk katrā draudzē būs jāizveido
tās locekļu kartotēka. Priesteri saņēma Liepājas diecēzes karti ar pagastu un novadu
robežām, lai iezīmētu katras draudzes teritorijas robežas, tādējādi paužot savu personīgo
viedokli šajā jautājumā. Pēc viedokļu apkopošanas, bīskaps ar dekrētu noteiks katras
draudzes robežas.
Bīskaps ieteica diecēzes priesteriem vienu dienu nedēļā
nosacīti paņemt brīvu, lai fiziski un psihiski atpūstos, kā arī atgādināja, ka saskaņā
Kanonisko tiesību kodeksu (KTK 533), viņu pienākums ir rezidēt draudzē. Ja
tomēr kādu apstākļu dēļ jādodas projām ilgāk par nedēļu, tad ir jāinformē diecēzes
bīskaps. Paulīniešu t. Juris Krisūns iepazīstināja klātesošos ar kārtību, kā tiek
svinētas diecēzes katedrāles un pārējo dievnamu iesvētīšanas gadadienas.