Parmureli. Ieskats ligūriešu dāvinājuma vēsturē

Tiem, kam bija izdevība vērot Palmu svētdienas procesiju sv. Pētera laukumā Romā, būs pamanījuši skaistus veidojumus, ko rokās nesa kardināli, bīskapi, priesteri un pat pāvests. Prasmīgi meistari tos ir darinājuši no palmu jaunajiem dzinumiem. „Parmureli” – tā ligūriešu dialektā saucas šie neparastie un savā starpā atšķirīgie pinumi, kuru izgatavošanā ir pielietota plaša amatnieku fantāzija. Parmureli pinumus Vatikānam uzdāvināja Bordigeras un Sanremo pilsētas, kas atrodas Ligūrijas apgabalā, Itālijas ziemeļos.

Parmureli ir garena forma un nesēju rokās tie izskatās kā lāpas. Kardināli, bīskapi un priesteri šogad saņēma ap pusotru metru garus palmu pinumus, savukārt pāvestam ligūrieši uzdāvināja veselus 3 metrus augstu darinājumu. Kā pastāstīja paši meistari, tā izgatavošana esot prasījusi vairākas dienas. Pinumā tiek izmantotas vienīgi palmu lapas.

Izrādās, ka parmureli ir diezgan sena un interesanta vēsture, un tā saistās ar Vatikānu. 1586. gadā no kādreizējā Nerona cirka uz svētā Pētera laukumu tika pārvietots ēģiptiešu obelisks. Tā pacelšanas brīdī bija pavēlēts ievērot klusumu, taču to pēkšņi pārtraucis kapteinis Breska no Sanremo. Viņš esot izsaucies „Aiga ae corde!” (Ūdeni virvēm!). Tā, sanremieša iniciatīva palīdzējusi novērst virvju pārkaršanu un obeliska nogāšanos, kas būtu notikusi tām trūkstot. Toreizējais pāvests Siksts V atzinīgi novērtēja kapteiņa Breskas rīcību, jo tā palīdzēja pasargāt arī daudzu cilvēku dzīvības.

Iepazīstot šo vēsturi, kļūst skaidrs, kāpēc parmurelo veidojums izskatās garens, slaids un dažādām cilpām vīts. Tā noteikti varētu izskatīties virvēs iekārtais obelisks tālajā 1586. gadā, kad vairāki vīri, pēc pāvesta Siksta V un arhitekta Domeniko Fontanas ierosmes, to centās uzstādīt jaunizveidotajā laukumā, iepretim Vatikāna bazilikai.

Obelisks, kas vēl šodien rotā svētā Pētera laukumu, no Ēģiptes uz Romu tika atvests Kristus laikmeta 39. gadā, imperatora Kaligulas valdīšanas laikā. Varenais granīta stabs ir 26 metrus augsts un 350 tonnas smags. Tas ir viens no retajiem ēģiptiešu obeliskiem, ko nerotā hieroglifu iegravējumi. Ēģiptologi uzskata, ka obelisks ir izkalts ievērojamā faraona Ramzesa II valdīšanas laikā. Tiek pieļauta arī varbūtība, ka faraons to nav pietiekami atzinīgi novērtējis, lai akmenī liktu iegravēt savus hieroglifus.

Romā obelisks vairākus gadsimtus atradās Nerona cirka centrā. Šai vietā notika visnežēlīgākās kristiešu mocības. Šodien daļu no Nerona cirka klāj svētā Pētera bazilika un Vatikāna iekšpagalms iepretim Pāvila VI zālei.

1586. gada 10. septembrī, obeliska pacelšanas brīdī, pāvests bija licis stingri ievērot klusumu, uzskatīdams, ka tādējādi sekmīgāk noritēs šis delikātais un sarežģītais darbs. Par pavēles neievērošanu bija paredzēts nāvessods. Tomēr, ceļot lielo monolīta bluķi, tas draudoši sasvērās, jo virves bija gatavas pārtrūkt. Kapteinis Breska, neraizējoties par sodu, kas to varētu sagaidīt, iesaucās „Ūdeni virvēm!” Ligūriešu jūrnieka pavēli steidzās izpildīt Vatikāna inženieri, un pārkarsušās virves tika atdzesētas. Pāvests brašo jūrnieku nesodīja, gluži pretēji, piešķīra viņam un viņa novadniekiem privilēģiju sūtīt uz Romu palmas Lieldienu svinībām.

Šodien ligūriešu veidotais parmurelo ir pazīstams visā pasaulē, pateicoties televīzijas raidījumiem, kuros tiek pārraidīts Palmu svētdienas dievkalpojums. Dievnamu rotāšana ar palmām un to pacelšana svētību brīdī, ir sena kristiešu tradīcija. Palmu svētdienā, ko Latvijā pazīst kā Pūpolu svētdienu, ticīgie atceras Jēzus triumfālo ierašanos Jeruzalemē sešas dienas pirms Viņa piekalšanas krustā. Jeruzalemē Jēzu satikt bija izsteidzies liels cilvēku pūlis. Tie bija vienkārši ļaudis, to skaitā daudzi bērni un pusaudži. Kā prieka un miera simbolu, rokās viņi turēja palmu un olīvu zarus. Eiropā, svētdienā, kas ievada atpestīšanas notikuma kulmināciju, ticīgie palmas sāka izmantot galvenokārt pēc jau aprakstītā notikuma, kurā liela loma pieder kapteinim Breskam no Ligūrijas apgabala. Jāpiebilst, ka šis reģions ir visattālākais Eiropā, kurā aug palmas.

I. Šteinerte / Vatikāna Radio