2009-04-03 19:24:38

"Ticēt cilvēka personai!" – pāvesta ieteikums G20 samita dalībniekiem


Londonā noslēdzies Pasaules lielvalstu samits. Vairāku vēstuļu klāstā, ko saņēma tā dalībnieki, bija arī pāvesta Benedikta XVI vēstule, kurā apliecināts atbalsts centieniem pārvarēt globālo krīzi un uzsākt tādu pasaules ekonomikas izaugsmi, kas notiek, pateicoties bagāto valstu atbalstam nabadzīgajām valstīm. Izmantojot izdevību, pāvests atgādina, ka ekonomiskās darbības centrā ir jāizvirza ētika. Viņš pauž satraukumu, ka pašreizējā ekonomiskā situācija varētu mazināt, vai pat apturēt palīdzības programmu īstenošanu jaunattīstības valstīm.

Vēstulē Benedikts XVI raksta, ka viņš tikko ir atgriezies no Āfrikas, kur bijusi izdevība savām acīm vērot skarbo īstenību, ko iezīmē trūkums un atstumtība, ko vēl vairāk pastiprina pašreizējā krīze. „Man bija iespēja redzēt arī milzīgos cilvēciskos resursus, ar kādiem ir svētīts šis kontinents un kurus tas var piedāvāt pārējai pasaulei,” piebilst pāvests. Viņš izsaka vērojumu, ka Londonas samits, tāpat kā iepriekšējā šāda veida tikšanās, kas 2008. gadā notika Vašingtonā, praktisku apsvērumu dēļ ir ierobežots. Tajā piedalās tikai valstis, kuras saražo 90% pasaules kopprodukta un 80% laiž apgrozījumā pasaules tirgū. Āfriku šais ietvaros pārstāv tikai viena valsts un dažas reģionālās organizācijas.

Benedikts XVI uzsver, ka šāda situācija samita dalībniekiem liek izdarīt padziļinātu izvērtējumu, jo tie, kuru balsij pieder vismazākais spēks politiskajā arēnā, ir tie paši, kuri visvairāk cieš no krīzes postošajām sekām, par kurām viņi paši nav atbildīgi. Taču, ilgstošā notikumu attīstībā, viņiem pieder vislielākais potenciāls sniegt ieguldījumu visu cilvēku progresā.

Pāvests iesaka pievērsties daudzpusējiem mehānismiem un struktūrām, kas veido daļu no ANO un tās asociētajām organizācijām, lai liktu sadzirdēt visu pasaules valstu balsis un nodrošinātu, lai G20 samitu lēmumus varētu atbalstīt visi.

Vēstules tupinājumā Katoliskās Baznīcas galva pievēršas ētiskajai dimensijai. Viņš norāda, ka finansu krīzes cēloņi daļēji ir meklējami ētiskās uzvedības trūkumā. Tie, kas darbojas ekonomikas sektorā, zaudē uzticību tā darbības veidiem. Taču, neraugoties uz to, finansu, tirdznieciskā un ražošanas sistēmas ir cilvēku radītas. Ja šīs sistēmas kļūst par aklas ticības objektiem, tad tās ir pakļautas sevis sagrāvei. Vienīgais patiesais un stiprais pamats ir ticība cilvēka personai. Tāpēc visi ieteikumi šīs krīzes atrisinājumam, ir jābalsta uz ģimeņu drošību un strādnieku stabilitāti. Tas ir jādara ar atbilstošiem reglamentācijas un kontroles mehānismiem, kas palīdzētu atgriezt ētisko dimensiju finansu pasaulē.

„Ja šīs krīzes galvenais elements ir ētikas deficīts ekonomiskajās struktūrās, tad tā pati krīze māca, ka ētika neatrodas ekonomikas ārpusē, bet gan tās iekšienē. Tāpēc ekonomika nespēj darboties, ja tajā trūkst šīs ētiskās sastāvdaļas,” raksta pāvests samita dalībniekiem.

Vēstules noslēgumā viņš vēlreiz uzsver, ka ir jāatjauno ticība cilvēka personai. Šai ticībai ir jāiezīmē katrs solis, kas tiek sperts krīzes atrisināšanas labā. Praksē šo ticību vislabāk īstenot ir drosmīgi un dāsni sadarbojoties starptautiskajā līmenī. Tikai tādējādi varēs veicināt patiesi cilvēcisku un integrālu attīstību.

Ieteicis pozitīvi ticēt cilvēka personai, pāvests visvairāk rosina ticēt nabadzīgākajiem pasaules iedzīvotājiem – tiem, kas dzīvo Āfrikā un citos ārkārtēja trūkuma skartajos pasaules reģionos. „Tas ir tas, kas vajadzīgs, lai spētu iziet no krīzes vienreiz un uz visiem laikiem,” uzsver Benedikts XVI un piebilst, ka tas nav iespējams, pagriežot muguru kādam atsevišķam pasaules reģionam.

I. Šteinerte / Vatikāna Radio







All the contents on this site are copyrighted ©.