Baznīcu ekumeniskā padome: krīzi nevarēs atrisināt ar īstermiņa finansu aizdevumiem
Pirms pasaules lielvalstu samita, kas 2. aprīlī notiks Londonā, vēstuli tā vadītājam,
Lielbritānijas ministru prezidentam Gordonam Braunam Baznīcu ekumeniskās padomes vārdā
ir nosūtījis šīs padomes ģenerālsekretārs Samuels Kobija. Viņš iesaka izmantot krīzes
situāciju kā īpašu izdevību, lai veiktu pārmaiņas, kas ir balstītas uz veselīgiem
ētiskajiem un morālajiem principiem.
Baznīcu ekumeniskā padome pašreizējo krīzi
uzskata ne tikai par finansiālu un ekonomisku. „Tā ir gala rezultāts jau ilgākā laika
posmā notikušajai morālās un ētiskās dimensijas erozijai,” teikts vēstulē. „Mēs esam
aculiecinieki laikmetam, kurā par ekonomiskās izaugsmes pamatu ir kļuvusi alkatība,”
saka Baznīcu padomes locekļi.
Šai padomē ietilpstošās Baznīcas un kristīgās
kopienas ir vienisprātis, ka krīzi nevarēs atrisināt ar īstermiņa finansu aizdevumiem.
„Ir pienācis laiks, lai finansiālo un ekonomisko sistēmu pārveidotu saskaņā ar tādām
vērtībām kā godīgums, sociālā taisnība un visu cilvēku cieņa,” atgādināts vēstulē
pasaules lielvalstu vadītājiem.
Doktors Samuels Kobija norāda, ka šodien ir
iespējams veikt radikālas pārmaiņas, jo starptautiskā doma un sadarbības centieni
ir ļoti labvēlīgi. Valda arī kopējās atbildības gars. Tomēr, lai pārmaiņas būtu sekmīgas,
Baznīcu padome aicina šīs debates iekļaut ANO darbības kārtībā, jo ANO piedalās gandrīz
visas pasaules valstis.
Baznīcu ekumeniskā padome atbalsta pasaules lielvalstu
ieceri gaidāmajā samitā izskatīt jautājumus, kas palīdzētu atgriezt ekonomiku uz izaugsmes
ceļa un izveidot „jaunu finansiālo arhitektūru”, kas atbilst XXI gadsimta prasībām.
Šobrīd ir nepieciešams izveidot sistēmu, kurā tirgus mehānismi tiek pakļauti ētiskai
reglamentācijai un kontrolei, un kurā valda tādas vērtības, kas nosaka ierobežojumus
pārmērībām un bezatbildīgai rīcībai, kuru pamatā ir alkatība.
Tomēr, pasaules
Baznīcu kopiena norāda, ka ne mazāk svarīgi par finansiālās krīzes risinājumu, ir
jautājumi par globālo nabadzību, pārtikas krīzi un klimata izmaiņām.
Doktora
Samuela Kobijas vēstulē ir rodami arī konkrēti priekšlikumi, ko Pasaules Baznīcu ekumeniskā
padome iesaka izskatīt gan pasaules lielvalstu samitā Lodonā, gan arī ANO ģenerālasamblejā,
kas notiks šī gada maijā.
Lūk, daži no priekšlikumiem: apturēt valūtas spekulācijas,
pārveidojot un stiprinot pārraudzības institūcijas; ieviest starptautiskus, stabilus
un saistošus kontroles mehānismus pār kapitālu plūsmu; ieviest tādu starptautisko
monetāro sistēmu, kas ir balstīta uz jaunu rezervju uzkrāšanu, ieskaitot reģionālo
valūtas rezervju izveidi, lai izbeigtu pašreizējo ASV dolāra pārsvaru un nodrošinātu
starptautisko finansu stabilitāti; izveidot starptautisko nodokļu organizāciju, kas
neļautu izvairīties no nodokļiem un tai pašā laikā cīnītos pret tādiem nodokļiem,
ko bankas, organizācijas un dažādi finansu starpnieki mēdz uzlikt nelikumīgi; atcelt
nelikumīgus parādus; ieviest suverēnu aizņemšanās un aizdošanas sistēmu, kas palīdzētu
attīstīties nabadzīgajām valstīm; rūpēties, lai pašreizējā krīze nemazinātu palīdzības
sniegšanu nabadzīgajām valstīm un neietekmētu tos attīstības mērķus, kas ir noteikti
Millenium projektā.