Benedikts XVI atvadījās no Āfrikas

Noslēdzot savu pirmo apustulisko ceļojumu Āfrikā, Benedikts XVI apliecināja cieņu un pateicību Angolas prezidentam, civilajām un militārajām autoritātēm, Baznīcas ganiem, kā arī sociālo komunikāciju un drošības dienestu darbiniekiem, un visiem brīvprātīgajiem, kuri sniedza savu ieguldījumu vizītes norisē. Pāvests pateicās Dievam par to, ka, ieradies šajā zemē, sastapa dzīvu Baznīcu, kas, neskatoties uz grūtībām, ir entuziasma pilna, kura prot uzņemties uz saviem pleciem savu un citu krustu, tādā veidā visiem parādot evaņģēliskās vēsts pestījošo spēku. Baznīca sludina, ka ir pienācis cerības laiks. Tā iesaistās cilvēku samierināšanā, mudina visus uz brālīgu mīlestību, atvērtību otram un citam cita respektēšanu. Svētais tēvs pauda gandarījumu, ka varēja sastapt drosmīgu tautu, kura ir gatava atdzimšanai. Neraugoties uz pretestību un šķēršļiem, šī tauta vēlas veidot savu nākotni, ejot pa piedošanas, taisnības un solidaritātes ceļu.

„Es vēlos lūgt, lai vistrūcīgāko tautu pamatvajadzību taisnīga apmierināšana, kļūtu par galveno rūpju objektu tiem, kuri ir atbildīgi par sabiedrību, jo viņu nodoms, un es esmu par to pārliecināts, ir izpildīt misiju, ko saņēmuši nevis priekš sevis, bet, lai kalpotu kopējam labumam”, tāds bija Benedikta XVI vizītes Āfrikā pēdējais pamudinājums. Mūsu sirds nevar būt mierīga tik ilgi, kamēr brāļi cieš, jo viņiem trūkst pārtikas, nav darba, nav pajumtes vai citu dzīvei nepieciešamo labumu. Kādu konkrētu atbildi varam dot šiem saviem cilvēces brāļiem? Pāvests pasvītroja, ka primārais izaicinājums ir solidaritāte. Runa ir par solidaritāti starp paaudzēm, nācijām un kontinentiem. „No Luandas es vēršu plašumā savu skatienu pār visu Āfriku, sarunājot tai tikšanos Vatikānā, šī gada oktobrī, kad notiks Bīskapu sinodes otrā speciālā asambleja, kas veltīta šim kontinentam, un kur patvērumu atrada cilvēkā iemiesojies Dieva Vārds”, teica Benedikts XVI.

Pāvests apliecināja, ka lūdzas par bēgļiem un visiem, kuri bija spiesti pamest savu dzimtemi. Atgādināja, ka Dievs visus mīl un par visiem gādā. Uzrunas noslēgumā mudināja: „Brāļi un Āfrikas draugi, dārgie angolieši, esiet droši! Nenogurstoši turpiniet veicināt mieru, sperot piedošanas soļus un darbojoties izlīgšanas labā visas tautas mērogā, lai nekad vardarbība negūtu virsroku pār dialogu, bailes un mazdūšība pār uzticēšanos, naids pār brāļu mīlestību. Tas būs iespējams, ja jūs atzīsiet cits citu par viena un tā paša Debesu Tēva dēliem. Lai Dievs svētī Angolu! Lai Viņš svētī katru tās dēlu un meitu! Lai Viņš svētī šīs mīļotās nācijas tagadni un nākotni. Ar Dievu!”

J. Evertovskis / Vatikāna Radio