Klāras Ļubikas nāves atceres pirmā gadadiena

Kad piedzīvojam Dieva Mīlestību, mēs tiekam piepildīti ar vēl nepieredzētu cerību, spēku un pārliecību – tā vienā no saviem rakstiem norāda Fokolāru kustības dibinātāja Klāra Ļubika, kurai 14. martā apritēja nāves pirmā gadadiena. Tās ietvarā visā pasaulē notika virkne dažādu piemiņas pasākumu. Sestdienas rītā Romā, Sv. Marijas Madžore bazilikā Euharistiju celebrēja Pontifikālās Kultūras padomes prezidents kard. Pauls Pupārs. Pēcpusdienā, Mariapolis centrā, Kastelgandolfo, notika pasākums: „Kopā ar Klāru. Dialogs, kas turpinās”. Organizatori to dēvēja nevis par tikšanos vai piemiņas brīdi, bet par „sarunu aci pret aci” ar Klāru. Piedalījās dažādu konfesiju un laicīgās varas pārstāvji, delegācijas no visiem kontinentiem. Ar līdz šim vēl neatklātām Klāras dzīves lappusēm varēja iepazīties gan klātesošie, kuri bija ieradušies Kastelgandolfo, gan arī visi interesenti, pateicoties tiešraidei internetā. Svētdien, Belgradā, pēc svinīgām vesperām uzrunu sacīja Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs Bartolomejs I. Klātesoši bija vairāku konfesiju kristieši – Fokolāru kustības locekļi. Dažādi piemiņas pasākumi notika arī Francijā, Īrijā, Horvātijā, ASV, Kanādā, Indonēzijā, Ēģiptē un citur pasaulē. Brazīlijā piemiņas brīdis notika parlamentā, savukārt, Taizemē tika rīkota tikšanās, kurā piedalījās budistu mūki. „Klāra un viņas ideāls ir visas cilvēces mantojums”, tā pirms nepilna gada, bēru ceremonijas laikā, sacīja kāds budistu mūks.

Fokolāru kustības dibinātāja ir plaši pazīstama ne tikai kristiešu, bet arī citām reliģijām piederīgo aprindās. Viņu vienoja ciešas draudzības saites ar dažādu kristīgo Baznīcu un reliģiju līderiem. Uzstājusies ar referātiem visā pasaulē. Viņa bija pirmā sieviete kristiete un laje, kura 1981. gadā tika uzaicināta runāt par savu garīgo pieredzi 10 tk. budistu priekšā Tokijā. Uzrunājusi 3 tk. lielu musulmaņu auditoriju Ņujorkā, kā arī ebreju kopienu Buenosairesā, tādā veidā paverot jaunas dialoga perspektīvas. 1998. gadā, Strasbūrā, Eiropas padome piešķīra viņai Cilvēktiesību prēmiju par lielo ieguldījumu cilvēktiesību aizsardzībā.

Klāra Ļubika dzimusi 1920. gada 22. janvārī Trento, Itālijā. 1943. gada 7. decembrī nelielā kapucīnu baznīcā pateica pilnīgu „jā” Dievam uz mūžu. Toreiz viņai bija tikai 23 gadi. Ar šo datumu saistās Fokolāru kustības aizsākumi. Klāra nenogurstoši meklēja Patiesību, tiecās aizvien dziļāk iepazīt Dievu. Viņas pašas dēvētais „dievišķais piedzīvojums” jeb aicinājuma īstenošanās iesākās laikā, kad cilvēci apņēma kara izraisītais ciešanu vilnis. Dramatiskā pieredze palīdzēja saprast un nobriest pārliecībai, ka sociālās revolūcijas vienīgais auglīgais un spēcīgākais avots ir dzīve saskaņā ar Evaņģēliju. Fokolāru kustības galvenais mērķis ir vienības veicināšana. Sākot ar 1952. gadu kustība izplatījās Eiropā un pēc 1959. gada – visā pasaulē. 1964. gadā Klāru pirmo reizi pieņēma audiencē pāvests Pāvils VI, kurš atzina, ka jaundibinātā kustība ir Dieva apredzības darbs. 1984. gadā kustības Starptautisko centru, kas atrodas Rokka di Papa, apmeklēja Jānis Pāvils II.

Klāras Ļubikas piemiņa ir ļoti dzīva arī Kamerūnā, uz kurieni rītdien dosies Benedikts XVI. 1966. gadā Klāra sadzirdēja slimību un trūkuma nomocītās bangva tautas sāpīgos kliedzienus, un steidzās tai palīgā. Kustības locekļi tur izveidoja skolu, slimnīcu un uzcēla dievnamu. Tieši no Kamerūnas tā dēvētais „vienotības garīgums” izplatījās gandrīz pa visu Āfrikas kontinentu. Laikā, kad pasauli skar krīze, Klāras Ļubikas atstātajam garīgajam mantojumam ir īpaša nozīme. Piemiņas pasākumu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem atklāt šī mantojuma aktualitāti.

J. Evertovskis / Focolare, Vatikāna Radio