Francijas bīskapi iebilst pret vecāku tiesību piešķiršanu trešajām personām

Francijas Bīskapu konference pauž savu nostāju sakarā ar likumprojektu par „vecāku un trešo personu tiesībām”, ko šobrīd izskata parlaments. Ziņojumā bīskapi uzsver, ka „lai arī divas personas dzīvo kopā, tas nenozīmē, ka vienai no tām ir vecāku tiesības uz otras personas bērniem. Piešķirt šādas tiesības, nozīmē iekļaut šo personu jau tā sarežģītajā un delikātajā atsvešinātības procesā starp šķirtajiem vecākiem. „Ja jau trešajām personām pieder vecāku tiesības uz viņu bērniem, tad tādas tikpat labi var pieprasīt arī ceturtās, piektās un vēl vairākas citas personas, jo nav taču teikts, ka arī otrā savienība būs stabila” šādā, mazliet ironiskā tonī vaicā bīskapi. Viņi brīdina, ka izdodot likumus attiecībā uz katru situāciju, kas rodas no ģimenes kodola nestabilitātes, pastāv risks radīt tādus iznākumus, ko nebūs iespējams kontrolēt.

Likumprojekts par vecāku tiesību piešķiršanu trešajām personām Francijā sāka tapt aizvadītā gada oktobrī pēc prezidenta Nikolā Sarkozī ierosmes. Viņš nozīmēja Tieslietu ministri Rašidu Dati un Valsts sekretāri ģimeņu lietās Nadinu Morano, lai viņas „darītu harmoniskāku civilo likumu ar mērķi ļaut pieaugušajiem, kuri dzīvo kopā ar bērniem, bet nav to bioloģiskie vecāki, tiesības veikt pienākumus, kādus dažādās ikdienas situācijās veic viņu vecāki.” Kā apgalvo Dati un Morano, šis likumprojekts palīdzēšot juridiski aizsargāt to cilvēku intereses, kurus ar šķirto vecāku bērniem vieno afektīvas saites.”

Likumprojekta atbalstītāji paskaidro, ka nenoliedzama sociāldemogrāfiska īstenība ir aizvien pieaugošie šķiršanās un tai pašā laikā arī ģimeņu konfigurācijas gadījumi. Francijā ap 1 600 000 bērnu dzīvo tā dēvēto „paplašināto” ģimeņu ietvaros, ap 2 700 000 bērnu ir tikai pa vienam vecākam. Šīs jaunās konfigurācijas ved pie fakta, ka bērni atrodas kādu trešo personu klātbūtnē. Šīs trešās personas var būt gan vecvecāki, tēvoči, tantes, brālēni, māsīcas, pusbrāļi, pusmāsas, gan arī jauniegūtie vecāku draugi un tie, ar kuriem tiek veidota kopdzīve, jeb partnerība. Saskaņā ar jaunā likumprojekta atbalstītājiem, visas šīs personas var piedalīties bērna dzīvē un veidot ar to ciešas afektīvas saites.

Francijas Bīskapu konference vēlas norādīt, ka trešo personu iejaukšanās „radīs vēl lielākus sarežģījumus bērnu dzīvē”. Viņi atgādina, ka bērni savu vecāku konfliktos bieži vien nonāk ķīlnieku lomā. Līdzīgi viņiem ir jājūtas attiecībās, kādas mēdz valdīt starp viņu īstajiem vecākiem un jaunajiem kompanjoniem. Bīskapi uzskata par aplamu izstrādāt minēto likumu, aizbildinoties ar bērnu labklājību. Pie tam, īpašu satraukumu rada fakts, ka topošais likums paredz vecāku tiesības arī viena dzimuma partneriem. Baznīcas pārstāvji atgādina, ka sociālā dzīve tiek balstīta uz attiecībām „vīrietis-sieviete”, nevis uz viendzimuma personām, un audzinot bērnus, ir nepieciešams, lai ģimenē būtu tēvs un māte. Ģimenēs, kur ir tikai viens vecāks, ir jāizmanto piesardzības princips, proti, bērni ir jāaudzina vienam tā vietā, lai ļautu tos audzināt jaunajam partnerim, vai partnerei.

I. Šteinerte/Vatikāna radio