Benedikta XVI katehēze par sv. Bonifāciju – Vācijas apustuli
“Ar dziļām skumjām saņēmu ziņu par divu jaunu britu karavīru un viena policista nogalināšanu
Ziemeļīrijā. Apliecinu savu garīgo tuvumu upuru tuviniekiem un cietušajiem. Asi nosodu
šo bezjēdzīgo teroraktu, kas ne tikai profanē cilvēka dzīvību, bet arī nopietni apraud
politisko procesu Ziemeļīrijā, vājinot cerību uz mieru valstī un visā pasaulē. Lūdzu
Dievu, lai Viņš palīdz pārvarēt vardarbības kārdinājumus un stiprina gribu pacietīgi
veidot sabiedrību, kur valdītu miers, taisnība un izlīgšana” – teica Benedikts XVI.
Grupējums „ĪRA kontinuitāte” sestdien veica uzbrukumu armijas bāzei Ziemeļīrijas
Antrimas grāfistē. Tas ir viens no vairākiem disidentu republikāņu pusmilitāriem grupējumiem,
kas neatbalsta miera procesu Ziemeļīrijā.
Vispārējā audiencē, kas 11. martā
notika sv. Pētera laukumā, piedalījās vairāk nekā 35 tk. svētceļnieku no daudzām valstīm.
Cilvēka progress ir atkarīgs no ticības cauraustas un apgaismotas kultūras – katehēzē
norādīja Benedikts XVI. Šodien pāvests pievērsās ievērojama astotā gadsimta misionāra
un klosteru dibinātāja sv. Bonifācija dzīvei. Viņš tiek saukts par „ģermāņu apustuli”.
Dzimis Anglijā ap 675. gadu. Kristības sakramentā saņēma vārdu Vinfrīds. Agrā jaunībā
iestājās benediktīņu klosterī, bet 30 gadu vecumā iesvētīts par priesteri. Tajā laikā
Vinfrīds sajuta spēcīgu misiju darba aicinājumu. Vēlējās sludināt Evaņģēliju Eiropas
kontinenta pagāniem. 716. gadā kopā ar dažiem biedriem devās uz Holandi, taču ilgi
tur palikt nevarēja, jo sastapās ar vietējo cilšu vadītāju pretestību.
Pēc
diviem gadiem Vinfrīds ieradās Romā, lai tiktos ar pāvestu Gregoru II. Pāvests viņam
piešķīra Bonifācija vārdu un uzticēja misiju doties sludināt Evaņģēliju ģermāņu tautām.
Sv. Pētera pēcteča vārdu un svētības stiprināts, misionārs nodevās šim darbam ar lielu
dedzību, izmantojot visus organizatora talantus. Lielo bijību pret Dievu un cieņu
pret Viņa gribas ievērošanu Bonifācijas ar lielu maigumu un mīlestību nodeva tālāk
citiem. Šo bijību viņš prata iedvest visos apkārtējos. Apustulisko darbību viņš izvērsa
arī Gallijā. Bonifācijs veidoja Baznīcas hierarhiju un veicināja aizvien jaunu klosteru
dibināšanu, kas kļuva par ticības un kristīgās kultūras spožuma avotu visai Eiropai.
Tad, kad viņš Romā ieradās otro reizi, pāvests viņu nominēja par bīskapu. Astoņdesmit
gadu vecumā Bonifācijs atkal devās misijā uz Holandi, kur 754. gadā mira mocekļa nāvē.
Misionāra paraugs ir aktuāls arī šodien. Benedikts XVI atgādināja, ka svētais mudina
mūs pieņemt savā dzīvē Dieva Vārdu, dedzīgi mīlēt Baznīcu, paklausīt pāvestam un ar
savu ticības caurstrāvotu dzīvi kalpot katra cilvēka patiesajam labumam.
Vispārējā
audiencē piedalījās arī 58 gadus vecais Džampiero Stekkato no Pjačencas. Bijušais
dzelzsceļnieks vairāk nekā 10 gadus ir paralizēts. Romas Čiampino lidostā viņš ieradās
ar lidmašīnu, bet Vatikānā ar Sarkanā Krusta automašīnu. Smagās slimības izmocītais
Džampiero Stekkato pāvestam pasniedza vēstījumu par „cilvēka tiesībām uz dzīvību”.
Pāvests
apsveica svētceļnieku grupas no dažādām Itālijas diecēzēm, kas Romā ieradās savu bīskapu
vadībā. Svētais tēvs uzrunāja jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus. Atgādināja,
ka Lielais gavēnis ir patiesas atgriešanās laiks. „Sirsnīgi sveicu poļu svētceļniekus.
Zinu, ka Lielajā gavenī jūs ņemat aktīvu dalību rekolekcijās, Krustaceļa un Rūgto
Asaru dievkalpojumos. Lai pārdomas par Kristus ciešanām kļūst par iekšējā miera un
garīgā spēka avotu, kas palīdz visiem, sevišķi slimniekiem nest kopā ar Kristu savas
dzīves krustu. Lai Dievs jūs svētī!” – vēlēja pāvests.