Apustuliskā nunciatūra Jordānijā izdevusi paziņojumu par pāvesta vizīti
Pāvests Benedikts XVI ir pieņēmis Jordānijas, Izraelas un Palestīnas civilo un reliģisko
autoritāšu uzaicinājumu un no 8. līdz 15. maijam kā svētceļnieks apmeklēs Svēto Zemi.
Tā ir vieta, kur Evaņģēlijs pieņēma miesu un garu, kur tas kļuva par zemi un klinti.
1964. gadā Svēto Zemi apmeklēja pāvests Pāvils VI. Viņš bija pirmais Pētera pēctecis,
kurš atgriezās vietās, kas saistās ar pestīšanu. Kristus dzimšanas 2000. jubilejā
šeit ieradās arī Jānis Pāvils II. Viņa svētceļojums bija iedalīts divās daļās – vispirms
Sinaja kalns un vēlāk Betlēme un Jeruzaleme. Un nu garīgajai pieredzei vietās, kur
Kristus sludināja Evaņģēliju un kur Baznīca uzsāka spert savus pirmos soļus, gatavojas
Benedikts XVI.
Pirmā pietura ceļojuma laikā būs Jordānija. Pāvests šeit uzturēsies
no 8. līdz 11. maijam. Vēlāk sekos Jeruzalemes, Betlēmes un Nācaretes apmeklējums.
Kā ziņo Jordānijas apustuliskā nunciatūra, pāvesta īpaša vēlēšanās ir tikties ar Svētās
Zemes kristiešiem, gan katoļiem, gan arī citu konfesiju piederīgajiem. Pāvests vēlas
apliecināt, ka Svētās Zemes kristieši ir viņa rūpju lokā, tāpat arī viņu brāļi un
māsas, kas pieder citām reliģijām, un kas tāpat turpina ciest miera trūkumu. Svētais
tēvs ieradīsies, lai apliecinātu savu atbalstu visiem, kas vēlas sasniegt mieru un
celt labāku pasauli, kur valda miers, drošība un labklājība.
Nunciatūras paziņojumā
teikts arī, ka Jordānija, kas ir Svētās Zemes sastāvdaļa, ir laidusi dziļas saknes
Tuvo Austrumu Baznīcas garīgajā mantojumā. Tās civilizācija un vēsture pieder visas
cilvēces kultūras mantojumam. Jordānija un visa Svētā Zeme ir Katoliskās Baznīcas
primārais rūpju objekts, jo īpaši tāpēc, ka tajā samazinās kristiešu skaits. Pāvesta
vizīte Jordānijā būs iedrošinājums kristiešiem atbalstīt Baznīcas dzīvi visā reģionā,
jo īpaši Svētajā Zemē.
Benedikta XVI ceļojums uz Jordāniju būs viņa 12. starptautiskais
ceļojums un pirmais ceļojums uz arābu zemi. Jordānija par to jūtas lepna. Valdība
un Baznīca jau gatavojas augstā viesa uzņemšanai.
Pāvesta vizīte notiks laikā,
kad šo reģionu kārtējo reizi ir satricinājis nesenais konflikts Gazā. Apustuliskā
nunciatūra Jordānijā atgādina, ka Svētais tēvs ir neatlaidīgs miera aizstāvis. Viņš
iestājas par tādu mieru, kas ir panākts ar mierīgām sarunām, nevis ar vardarbību.
Cilvēki šai reģionā ir izslāpuši pēc taisnības un miera. Bez tam, pāvests vairākkārt
ir atzinis, ka Jordānijas hašemītu karaliste ir uzņēmusies galveno lomu būt par dialoga
veicinātāju Tuvo Austrumu reģionā.
Apmeklējot Svēto Zemi, kur Dievs atklājās
un uzrunāja cilvēku, pāvests vēlas paust cerību, ka tā reiz kļūs par vietu, kur uzplauks
miers un taisnība. Svētā Krēsla diplomātiskā pārstāvniecība Jordānijā apliecina, ka
Benedikts XVI šeit sastaps mierīgu nāciju, kur harmoniski prot sadzīvot kristieši
un musulmaņi, cienot cits citu un strādājot visu labā. Visā zemē darbojas liels skaits
kristīgo un musulmaņu žēlsirdības organizāciju. Jordānijas apustuliskās nunciatūras
darbinieki ir pārliecināti, ka pāvesta vizīte šai zemē vēl vairāk palīdzēs saliedēt
abu reliģiju piederīgos un veicinās savstarpēju uzticību, kas iegūta, pateicoties
labākām zināšanām par katras reliģijas tradīcijām un garīgajām vērtībām. Jordānijas
katoļi, lai arī to nav daudz, labi saprotas gan ar brāļiem pareizticīgajiem, gan ar
musulmaņiem.
Pāvests Jordānijā ieraudzīs vitālu Katolisko Baznīcu. Tās locekļu
skaits ir ap 140 tūkstoši, to skaitā ap 90 tūkstoši arābu izcelsmes, ap 30 tūkstoši
ieceļotāju no Dienvidāzijas un ap 20 tūkstoši Irākas bēgļu, pārsvarā kaldiešu, sīru
un armēņu.
Lielākā daļa Jordānijas arābu katoļu pieder Jeruzalemes latīņu patriarhātam,
kas bez Jordānijas, aptver arī Palestīnu, Izraēlu un Kipru. Nozīmīga Jordānijas arābu
katoļu daļa – ap 40 tūkstoši, pieder Petras un Filadelfijas grieķu-melkītu katoļu
arhidiecēzei, kas aptver Jordānijas karalisti. Bez jau pieminētajiem latīņu un grieķu-melkītu
katoļu ritiem, Jordānijā ir sastopami arī maronītu, armēņu, sīru un kaldiešu katoļu
riti.
Jeruzalemes latīņu patriarhāta pašreizējais patriarhs ir Viņa Svētība
Fuads Tvals. Jordānijā viņu pārstāv latīņu patriarhālais vikārs, bīskaps Selims Saijegs.
Viņa pārziņā šeit atrodas 32 latīņu rita katoļu draudzes. Grieķu-melkītu katoļu kopienu
Jordānijā vada Petras un Filadelfijas arhibīskaps Jasers Al Aijašs. Šai arhididiecēzē
ietilpst 29 grieķu-melkītu rita draudzes.
Pavisam Jordānijā strādā vairāk nekā
70 katoļu priesteru un gandrīz 300 reliģisko māsu. Māsas veic apustulātu dažādās mācību
iestādēs – sākot no bērnudārza līdz augstskolām, kā arī slimnīcās, sanitārās aprūpes
centros, vecu ļaužu pansionātos, invalīdu un bāreņu namos, sociālās rehabilitācijas
centros un citās iestādēs, piemēram, Jordānijas mūzikas akadēmijā. Jordānijas latīņu
rita vikariāts un Jeruzalemes latīņu patriarhāts ir uzņēmušies universitātes celtniecību
Madabā, kas būs paredzēta visu reliģiju piederīgajiem.
Savu paziņojumu par
pāvesta vizīti Jordānijā apustuliskā nunciatūra noslēdz, apliecinot, ka tai būs galvenokārt
garīgs raksturs. Pieņemot Viņa Augstības, Jordānijas karaļa Abdullaha uzaicinājumu
viesoties šai zemē, Svētais tēvs vēlas izrādīt universālās Baznīcas gana tēvišķo gādību
par savu ganāmpulku Jordānijā. Vizīte dos iespēju apliecināt cieņu karaliskajai ģimenei
un valsts autoritātēm. Tāpat tā būs tikšanās ar šīs zemes citu kristīgo denomināciju
kristiešiem, kā arī ar musulmaņiem. Tā būs vienreizēja vizīte, kas liks pievērst pasaules
uzmanību Svētajai Zemei.