Martā Baznīca ticīgos aicina aicina lūgties: lai ikviena pasaules tauta prastu
cienīt un novērtēt sieviešu lomu un uzdevumu. Tāds ir lūgšanu vispārējais
nodoms. Benedikts XVI pieskārās šai tēmai, atzīmējot sava priekšgājēja Jāņa Pāvila
II apustuliskās vēstules „Mulieris dignitatem” publicēšanas 20. gadadienu.
2008.
gada 9. februārī notiekošā kongresa laikā viņš atgādināja, ka „kristietība atzīst
un sludina vienlīdzīgu cieņu un atbildību starp sievieti un vīrieti”. Dažos pasaules
reģionos un atsevišķās kultūrās sieviete vēl joprojām tiek diskriminēta tikai tādēļ,
ka ir sieviete. Dažviet nevienlīdzību tiek mēģināts aizstāvēt piesaucot pat reliģiskus
argumentus. Nereti pret sievieti tiek vērsta dažāda veida vardarbība, viņa tiek izmantota
un padarīta par izpriecu objektu. Pāvests pasvītroja šo fenomenu smago noziedzīgo
raksturu, mudinot kristiešus steidzami sniegt savu atbalstu. Ticīgajiem jābūt par
tādas kultūras veicinātājiem, kur tiktu novērtēta sievietes personas cieņa un atzītas
viņas tiesības.
Valstij ar atbilstošiem politiskiem lēmumiem jāiestājas ģimenes
institūcijas labā, jāveicina laulības vienība un stabilitāte, laulāto cieņa un atbildība,
jāiestājas par viņu tiesībām un jāpalīdz vecākiem izpildīt savus pienākumus. Vecākus
bērnu audzināšanas darbā nevar aizstāt neviens. Bez tam, valsts ir aicināta rūpēties
arī par to, lai sieviete, ar tai raksturīgajām spējām, varētu ņemt pilntiesīgu dalību
sabiedrības veidošanā.
Misiju nodomā šajā mēnesī esam aicināti lūgties:
lai Ķīnas Tautas Republikas Baznīcas bīskapi, priesteri, konsekrētās personas un laji,
atsaucoties uz pāvesta Benedikta XVI viņiem adresēto vēstuli, censtos būt vienības,
kopības un miera zīme un līdzeklis.
Vēstulē, kas datēta ar 2007. gada
27. maiju, Benedikts XVI piedāvā dažus orientierus Baznīcas dzīvē un Evaņģēlija sludināšanas
darbā, apliecina savu brālīgo tuvību Ķīnas ticīgajiem un izsaka prieku par viņu uzticību
Kristum, kurā tie pastāv, neraugoties uz ciešanām.
Pāvests augsti vērtē gadu
tūkstošiem ilgo ķīniešu kultūras, filozofijas, zinātnes un mākslas mantojumu, kas
saista visas pasaules uzmanību. Šodien Ķīna visiem spēkiem tiecas pēc ekonomiskās
un sociālās izaugsmes. Modernitātes centienus pavada divi fenomeni, kas ir jāizvērtē
ar sapratni un pozitīvu apustulisko garu. No vienas puses, jo īpaši starp jauniešiem,
var novērot aizvien pieaugošu interesi par cilvēka personas garīgo un transcendento
dimensiju, ko pavada interese arī par reliģiju, jo īpaši kristietību. No otras puses,
vērojama tiekšanās pēc materiālisma, ko savukārt pavada hedonistiska attieksme. Īpaši
tas skar lielpilsētu iedzīvotājus. Šai situācijā Svētais tēvs aicina sludināt Evaņģēliju
mūsdienu cilvēkam piemērotā veidā. „Šodien, tāpat, kā vakar, sludināt Evaņģēliju,
nozīmē sludināt un liecināt par Jēzu Kristu, kas tika piekalts krustā un augšāmcēlās,
uzvarot grēku un nāvi. Viņš ļauj cilvēkiem ienākt jaunā dimensijā, kur žēlsirdība
un mīlestība tiek izrādīta arī ienaidniekam, liecinot par Kristus uzvaru pār katru
cilvēka vājību”.
Benedikts XVI atzīst, ka Svētā Krēsla un Ķīnas Tautas republikas
attiecību normalizēšana prasa laiku un gribu no abām pusēm. Vatikāns šai ziņā izrāda
atvērtību. Pāvests pauž pārliecību, ka Ķīnas civilās autoritātes labi apzinās, ka
Baznīca aicina ticīgos būt par labiem pilsoņiem, sniegt aktīvu ieguldījumu savas zemes
kopējā labumā, taču vēlas, lai arī valsts garantē saviem katoļticīgajiem pilsoņiem
pilnīgu ticības brīvību.