Pāvesta lūgšanu nodomi martam

Martā Baznīca ticīgos aicina aicina lūgties: lai ikviena pasaules tauta prastu cienīt un novērtēt sieviešu lomu un uzdevumu. Tāds ir lūgšanu vispārējais nodoms. Benedikts XVI pieskārās šai tēmai, atzīmējot sava priekšgājēja Jāņa Pāvila II apustuliskās vēstules „Mulieris dignitatem” publicēšanas 20. gadadienu.

2008. gada 9. februārī notiekošā kongresa laikā viņš atgādināja, ka „kristietība atzīst un sludina vienlīdzīgu cieņu un atbildību starp sievieti un vīrieti”. Dažos pasaules reģionos un atsevišķās kultūrās sieviete vēl joprojām tiek diskriminēta tikai tādēļ, ka ir sieviete. Dažviet nevienlīdzību tiek mēģināts aizstāvēt piesaucot pat reliģiskus argumentus. Nereti pret sievieti tiek vērsta dažāda veida vardarbība, viņa tiek izmantota un padarīta par izpriecu objektu. Pāvests pasvītroja šo fenomenu smago noziedzīgo raksturu, mudinot kristiešus steidzami sniegt savu atbalstu. Ticīgajiem jābūt par tādas kultūras veicinātājiem, kur tiktu novērtēta sievietes personas cieņa un atzītas viņas tiesības.

Valstij ar atbilstošiem politiskiem lēmumiem jāiestājas ģimenes institūcijas labā, jāveicina laulības vienība un stabilitāte, laulāto cieņa un atbildība, jāiestājas par viņu tiesībām un jāpalīdz vecākiem izpildīt savus pienākumus. Vecākus bērnu audzināšanas darbā nevar aizstāt neviens. Bez tam, valsts ir aicināta rūpēties arī par to, lai sieviete, ar tai raksturīgajām spējām, varētu ņemt pilntiesīgu dalību sabiedrības veidošanā.

Misiju nodomā šajā mēnesī esam aicināti lūgties: lai Ķīnas Tautas Republikas Baznīcas bīskapi, priesteri, konsekrētās personas un laji, atsaucoties uz pāvesta Benedikta XVI viņiem adresēto vēstuli, censtos būt vienības, kopības un miera zīme un līdzeklis.

Vēstulē, kas datēta ar 2007. gada 27. maiju, Benedikts XVI piedāvā dažus orientierus Baznīcas dzīvē un Evaņģēlija sludināšanas darbā, apliecina savu brālīgo tuvību Ķīnas ticīgajiem un izsaka prieku par viņu uzticību Kristum, kurā tie pastāv, neraugoties uz ciešanām.

Pāvests augsti vērtē gadu tūkstošiem ilgo ķīniešu kultūras, filozofijas, zinātnes un mākslas mantojumu, kas saista visas pasaules uzmanību. Šodien Ķīna visiem spēkiem tiecas pēc ekonomiskās un sociālās izaugsmes. Modernitātes centienus pavada divi fenomeni, kas ir jāizvērtē ar sapratni un pozitīvu apustulisko garu. No vienas puses, jo īpaši starp jauniešiem, var novērot aizvien pieaugošu interesi par cilvēka personas garīgo un transcendento dimensiju, ko pavada interese arī par reliģiju, jo īpaši kristietību. No otras puses, vērojama tiekšanās pēc materiālisma, ko savukārt pavada hedonistiska attieksme. Īpaši tas skar lielpilsētu iedzīvotājus. Šai situācijā Svētais tēvs aicina sludināt Evaņģēliju mūsdienu cilvēkam piemērotā veidā. „Šodien, tāpat, kā vakar, sludināt Evaņģēliju, nozīmē sludināt un liecināt par Jēzu Kristu, kas tika piekalts krustā un augšāmcēlās, uzvarot grēku un nāvi. Viņš ļauj cilvēkiem ienākt jaunā dimensijā, kur žēlsirdība un mīlestība tiek izrādīta arī ienaidniekam, liecinot par Kristus uzvaru pār katru cilvēka vājību”.

Benedikts XVI atzīst, ka Svētā Krēsla un Ķīnas Tautas republikas attiecību normalizēšana prasa laiku un gribu no abām pusēm. Vatikāns šai ziņā izrāda atvērtību. Pāvests pauž pārliecību, ka Ķīnas civilās autoritātes labi apzinās, ka Baznīca aicina ticīgos būt par labiem pilsoņiem, sniegt aktīvu ieguldījumu savas zemes kopējā labumā, taču vēlas, lai arī valsts garantē saviem katoļticīgajiem pilsoņiem pilnīgu ticības brīvību.

J. Evertovskis / Vatikāna Radio