Romas sv. Sabīnes bazilikā 25. februāra pēcpusdienā Benedikts XVI svinēja Pelnu trešdienas
liturģiju, kas ievadīja Lielā gavēņa laiku. Pirms dievkalpojuma pāvests vadīja gandares
procesiju. Tā sākās sv. Anzelma baznīcā un noslēdzās sv. Sabīnes bazilikā Aventīna
kalnā. Šīs dienas Misē tiek svētīti pelni, kas sagatavoti, sadedzinot iepriekšējā
gadā svētītos palmu vai pūpolu zarus. Priesteris, kaisot pelnus uz galvas, katram
ticīgajam saka: „Nožēlojiet grēkus un ticiet Evaņģēlijam”.
No 1. līdz 7. martam
Vatikānā notiks Lielā gavēņa rekolekcijas. Šajā laikā atceltas pāvesta audiences un
tikšanās. Pārdomas sagatavojis Kulta un sakramentu disciplīnas kongregācijas pensionētais
prefekts kard. Francis Arinze.
Lielā gavēņa laikā esam aicināti tuvoties Dievam,
cits citam un patiesībai par sevi. „Tad Gars aizveda Jēzu tuksnesī, lai Viņš tiktu
velna kārdināts. Un Viņš pēc tam, kad 40 dienas un 40 naktis bija gavējis, izsalka”.
Šie sv. Mateja vārdi ir pāvesta vēstījuma Lielajā gavēnī temats. Šodien daudzi jautā,
kāda vērtība un jēga ir tam, ka atsakāmies no kaut kā, kas pats par sevi ir labs un
nepieciešams dzīvošanai. Baznīca māca, ka gavēšana mums palīdz izvairīties no grēka.
Tas ir līdzeklis draudzības ar Dievu atjaunošanai. Kristus atgādina, ka patiess gavēnis
ir pildīt debesu Tēva gribu.
Mūsdienu sekularizētajā pasaulē ir mazinājusies
gavēšanas prakses garīgā nozīme. Kultūrā, ko raksturo tieksme uz materiālo labklājību,
tā ir kļuvusi drīzāk par terapeitisku līdzekli sava ķermeņa kopšanai. Lai gan gavēšana
uzlabo fizisko labsajūtu, taču ticīgajiem tā ir „terapija”, kas dziedina visu, kas
kavē Dieva gribas pildīšanu.