Mūzika ir īpašs Evaņģēlija sludināšanas veids – uzsvēra Benedikts XVI uzrunā pēc koncerta,
kas notika 12. februāra vakarā, Pāvila VI zālē, Vatikāna valsts dibināšanas 80 gadu
jubilejas ietvarā. Koncertā uzstājās koris no Dublinas un Īrijas Radio un Televīzijas
simfoniskais orķestris. Tika atskaņota Georga Frīdriha Hendeļa oratorija „Mesija”.
Šīs grandiozās meditācijas par Kristus dzīvi pirmatskaņojums notika 1742. gada 13.
aprīlī. Pāvests norādīja, ka ar savu bagāto Svēto Rakstu saturu skaņdarbs spēj radīt
brīnišķīgu garīgo atmosfēru. Korim un orķestrim ar savu sniegumu teicami izdevās atklāt
Pestītāja Jēzus Kristus tēlu. Dziesmas un mūzikas skaņu harmonija klātesošajiem deva
iespēju kontemplēt kristīgās ticības noslēpumu. Benedikts XVI pasvītroja, ka mūzika
un dziesma ļoti viegli saistās ar ticību. Līdz ar to, tām piemīt būtiska pedagoģiska
nozīme reliģijas laukā. Mūzikai ir liela vērtība. Kā māksla, tā var kļūt par īpaši
svarīgu Kristus sludināšanas veidu, jo ar tai piemītošo daiļumu, tā padara uztveramu
noslēpumu.
Svētais tēvs atgādināja, ka, svinot Vatikāna valsts dibināšanas
80 gadu jubileju, nedrīkstam aizmirst visu to personu nopelnus, kuras darbojušās šīs
mazās valsts labā. Benedikts XVI pieminēja „galveno varoni” – savu priekšgājēju pāvestu
Piju XI. Vatikāna valsts tika nodibināta viņa pontifikāta laikā – 1929. gadā, ar 11.
februārī starp Vatikānu un Itāliju noslēgto Laterāna līgumu. Kopš tā laika Romas katoļu
Baznīcu un Vatikāna valsti ir vadījuši seši pāvesti: Pijs XI, Pijs XII, Jānis XXIII,
Pāvils VI, Jānis Pāvils I un Jānis Pāvils II. Pašreizējais pāvests Benedikts XVI ir
septītais šīs valsts vadītājs. Minēto pāvestu vidū, visilgāk pontifikāta amatā kalpoja
Jānis Pāvils II – 27 gadus. Svētais Krēsls uztur diplomātiskās attiecības ar vairāk
nekā 170 valstīm, kā arī ar Eiropas Savienību un Neatkarīgo Maltas Bruņinieku ordeni.
Vairāk nekā 100 valstīm, tai skaitā arī Latvijai, ir akreditēti vēstnieki pie Svētā
Krēsla. Latvijas pilnvarotais vēstnieks pie Svētā Krēsla ir Alberts Sarkanis.