Vatikāna paziņojums ekskomunikācijas atcelšanas lietā

Ņemot vērā vētraino reakciju, ko izraisīja dekrēts par ekskomunikācijas atcelšanu Svētā Pija X brālības četriem locekļiem un bīskapa Viljamsona izteikumi par holokaustu, Vatikāns nesen izdevis vēl vienu paziņojumu šajā lietā. Tajā paskaidrots, ka ekskomunikācijas atcelšana ir pretimnākšana no Benedikta XVI puses Svētā Pija brālības ģenerālpriekšnieka vairākkārt iepriekš izteiktajam lūgumam. Ar šo aktu četriem bīskapiem tika atcelts kanoniskais sods, bet tas neko neizmainīja brālības juridiskajā statusā, tas nozīmē, ka šie četri bīskapi joprojām nav tiesīgi izpildīt savu kalpojumu Baznīcā. Atceļot ekskomunikāciju, pāvests vēlējās noņemt šķērsli, kas traucēja uzsākt dialogu. Tagad viņš sagaida līdzīgu atvērtību no četru bīskapu puses, proti, lai tie izrādītu pilnīgu piekrišanu Baznīcas mācībai un disciplīnai.

Vatikāna paziņojumā tiek paskaidrots, ka, lai Svētā Pija X brālība varētu tikt atzīta nākotnē, obligāts priekšnosacījums ir, lai tā, no savas puses, pilnībā pieņemtu Vatikāna II koncila un pāvestu – Jāņa XXIII, Pāvila VI, Jāņa Pāvila I, Jāņa Pāvila II un Benedikta XVI mācību. Svētais Krēsls ir gatavs padziļināti aplūkot ar brālības locekļiem jautājumus, kuros trūkst vienprātības, lai panāktu pilnīgu atrisinājumu.

Bīskapa Viljamsona izteikumi par holokaustu ir absolūti nepieņemami – teikts Vatikāna paziņojumā. Svētais tēvs tos stingri noraida un apliecina ciešu solidaritāti ar tiem saviem brāļiem, kuriem tika uzticēta „Pirmā Derība”. Lai varētu atļaut bīskapa amata pienākumu pildīšanu, Viljamsonam nāksies skaidri un publiski atteikties no savas iepriekš paustās nostājas holokausta jautājumā. Ziņojumā tiek piebilsts, ka Viljamsona nostāja ekskomunikācijas atcelšanas brīdī Benediktam XVI nebija zināma.

Savukārt Svētā Krēsla preses dienesta direktors t. Federico Lombardi intervijā franču laikrakstam „La Croix”, kas publicēta 6. februāra numurā, skaidro, ka ekskomunikācijas atcelšana ir nevis gala rezultāts, bet gan viens etaps jeb izejas punkts dialoga veidošanai. Jautāts par mediju attieksmi pret Baznīcu – kā tā pēdējā laikā ir mainījusies un, vai nav kļuvusi nelabvēlīgāka – t. Lombardi atbild, ka mediji šodien, salīdzinot ar priekšdienām, nav ne labāki, ne sliktāki. Tie vienkārši atspoguļo mūsu pasauli. Taču mums jābūt modriem – viņš pasvītro. Pastāv strāvojumi, kas ir naidīgi noskaņoti pret Baznīcu. Pēdējā ar savu mācību šodien bieži vien iet pret straumi, tas nozīmē, ka Baznīcas uzskati nesaskan ar lielākajā daļā sabiedrības dominējošo viedokli. Mediji, protams, ir tie, kuri atspoguļo sabiedrības viedokli. Bez šaubām, nedrīkstam nepamanīt ar pozitīvās reakcijas. To īpaši labi varēja redzēt Jāņa Pāvila II nāves brīdī – atgādina preses dienesta direktors. Bez tam, arī no Benedikta XVI ceļojumiem pa ASV, Austrāliju un Franciju redzam, ka viņa mācību labi atspoguļoja arī mediji.

J. Evertovskis / Vatikāna Radio, La Croix