Pāvesta lūgšanu nodomi februārim

Februārī esam aicināti lūgties: Lai Baznīcas gani, mācot un kalpojot Dieva tautai, vienmēr būtu atvērti Svētā Gara darbībai. Tāds ir lūgšanu vispārējais nodoms.

Benedikts XVI bieži pievēršas šim jautājumam, tiekoties ar garīgās kārtas locekļiem. Sava apustuliskā ceļojuma laikā ASV, pagājušā gada aprīlī, Ņujorkas Svētā Patrika katedrālē sapulcējušos priesterus viņš mudināja ar lielu pazemību un paļāvību lūgt Svēto Garu, lai Viņš palīdzētu tiem katru dienu augt svētumā. Garīgie gani ir aicināti būt pirmie par pazemības un sirdsskaidrības paraugu, lai tuvotos Dieva patiesības spožumam.

Par garīgās atjaunotnes nepieciešamību pāvests runāja tiekoties ar Brindisi (Dienviditālijā) diecēzes priesteriem, 2008. gada jūnijā: „Esiet lūgšanas piemērs! Kļūstiet par tās čempioniem! Ļaujiet, lai jūsu laiku iezīmē lūgšanas ritmi!”. Benedikts XVI atgādināja, ka priesteris ir aicināts veltīt laiku sarunai ar Debesu tēvu tāpat kā to darīja Jēzus. Jāapzinās, ka lūgšanai veltītais laiks priestera dzīvē ir vissvarīgākais, jo tad Dieva žēlastība darbojas ar visaugstāko intensitāti un dara auglīgu viņa kalpojumu. Līdzīgi pāvests norādīja arī tiekoties ar Francijas klēru, septembrī, Parīzes Dievmātes katedrālē. Priesteris ir instruments Svētā Gara rokās. Viņš ir Dieva balss. Taču lai varētu būt par Dieva vārda sludinātāju, vispirms priesteris pats ir aicināts ieklausīties šajā vārdā – pasvītroja Benedikts XVI.

Misiju nodomā šajā mēnesī esam aicināti lūgties: Lai Baznīca Āfrikā rastu piemērotus veidus un līdzekļus iedarbīgai izlīgšanas, taisnības un miera veicināšanai, ievērojot Āfrikas Bīskapu sinodes II speciālās asamblejas norādes.

Novembrī Vatikānā notika saiets, lai sagatavotos šī kontinenta bīskapu otrajai sinodei. Vienā no noslēguma lēmumiem tiek pasvītrots, ka „miers ir tautu augstākais labums”, un mūsdienās Āfrikā tas ir „jo īpaši steidzams”. Baznīca šajā kontinentā, sevišķi tā ziemeļdaļā, ir klātesoša jau kopš apustuļu laikiem. Daudzi Baznīcas doktori, svētie un mocekļi ir tieši Āfrikas zemes bērni – piemēram, svētais Ciprians, Tertulians, svētais Aleksandrijas Kirils un svētais Augustīns. Taču mūsdienās, daudzo konfliktu dēļ, Evaņģēlija izplatīšana ir, diemžēl, apgrūtināta. Daudzi cieš no bada un slimībām. Tāpēc Baznīca ir aicināta dziedināt un samierināt cilvēku sirdis. Vēstījumā Miera dienā Benedikts XVI pasvītro, ka, lai veicinātu mieru, ir jāapkaro nabadzība. Trūkuma traģēdija, kas smagi skar miljoniem cilvēku tiesības, veicinot un pastiprinot konfliktus, klauvē pie cilvēces sirdsapziņas. Valdībām ir jāpieņem tādi likumi, kuros tiktu ievērotas morāles normas. Jāņem vērā, ka uz „īstermiņa loģiku” balstīta finansiālo darījumu sistēma nerēķinās ar kopējo labumu un ir bīstama visiem – atgādina pāvests. Attīstības un miera veicināšana prasa vispirms mentalitātes maiņu.

J. Evertovskis / Vatikāna Radio, Fides