Ievēlēts jauns Maskavas un Krievijas pareizticīgo Baznīcas patriarhs

Par Maskavas un visas Krievijas pareizticīgo Baznīcas patriarhu ir ievēlēts Smoļenskas un Kaļiņingradas metropolīts Kirils. 27. janvārī Maskavas Kristus Glābēja katedrālē notikušā koncila laikā 62 gadus vecais metropolīts saņēma 508 balsis no 677 derīgajām. Otrais kandidāts – Kalugas un Borovskas metropolīts Kliments saņēma tikai 169 balsis. Bet trešais kandidāts – Minskas un Slutskas metropolīts Filarets savu kandidatūru atsauca.

Pontifikālā kristiešu vienotības veicināšanas padome trešdien izdeva speciālu paziņojumu, kurā pauž prieku par Kirila ievēlēšanu patriarha amatā, norādot, ka ar viņu tika uzturētas brālīgas attiecības jau vairāku gadu garumā. Metropolīts trīs reizes Vatikānā tikās ar Benediktu XVI. "Protams, grūtības vēl pastāv, bet "esam gatavi un vēlamies sadarboties sociālajā un kultūras laukā, lai liecinātu par kristīgajām vērtībām" – norādīts Vatikāna paziņojumā. Bez tam, nedrīkst aizmirst, ka "dialoga mērķis ir mūsu Kunga Jēzus Kristus vēlējuma piepildīšana", tas ir, "pilnīgas vienotības" īstenošana visu Viņa mācekļu starpā. Vatikāns novēl jaunajam patriarham Dieva žēlastības pārpilnību, spēku un gudrību.

Jaunais patriarhs Kirils, laicīgajā vārdā Vladimirs Mihailovičs Gundjajevs, ir dzimis 1946. gada 20. novembrī Ļeņingradā. Pēc studijām Garīgajā seminārā un Ļeņingradas Teoloģijas akadēmijā, 1969. gadā salika klosterdzīves svētsolījumus. Divus gadus bija par metropolīta Nikodima Rotova personisko sekretāru un pasniedza dogmatisko teoloģiju akadēmijā un seminārā. 10 gadus bija šo izglītības iestāžu rektors (1974-1984). 1971. gadā ievēlēts par Maskavas patriarhāta pārstāvi Pasaules Baznīcu padomē Ženēvā. 1976. gadā konsekrēts par bīskapu, bet pēc gada iecelts par arhibīskapu. 1991. gada 25. februārī Kirils tika nominēts par Smolenskas un Kaļiņingradas metropolītu. Līdz šim viņš vadīja arī Maskavas patriarhāta Ārlietu departamentu.

2008. gada 5. decembrī mūžībā aizgāja Aleksijs II, kurš Krievijas pareizticīgo Baznīcu vadīja 18 gadus. Viņa valdīšanas laikā notika ticības atdzimšana valstī, tika atjaunoti dievnami un klosteri, un reliģija, kas jau iepriekš bija dziļi iesakņojusies tautas vēsturē un kultūrā, no jauna ieņēma nozīmīgu vietu visas sabiedrības dzīvē. Pēc Aleksija nāves, metropolīts Kirils tika iecelts par patriarha vietas izpildītāju.

Krievu pareizticīgās Baznīcas sastāvā ir 165 mlj ticīgo visā pasaulē. Statistikas dati liecina, ka 70 procenti Krievijas iedzīvotāju sevi uzskata par pareizticīgajiem, bet tikai katrs desmitais apmeklējot dievnamu vismaz reizi mēnesī. Viens no izaicinājumiem, kas sagaida jaunievēlēto patriarhu, būs Krievijas iedzīvotāju tuvināšana Baznīcai. Otrs būtisks izaicinājums ir attiecību padziļināšana ar katoļu Baznīcu, līdz beidzot varēs notikt tikšanās arī ar pāvestu. Pēc ievēlēšanas Kirils paziņoja, ka nebūs nekādu kompromisu ticības lietās, bet gan konstruktīvs dialogs un sekulārisma apkarošana. Trešais lielais izaicinājums ir attiecības ar laicīgo varu. Daži reliģijas eksperti uzskata, ka jaunais patriarhs varētu būt autonomāks savā rīcībā. Viņš ir salīdzinoši gados jauns, ar stingru raksturu, ievērojams mediju jomā un viņam ir daudz atbalstītāju. Kirils ir sešpadsmitais Maskavas un visas Krievijas pareizticīgo Baznīcas patriarhs.

J. Evertovskis / Vatikāna Radio, Sir, Interfax, Asianews