Krievijas katoļu bīskapu vizīte "ad limina Apostolorum"
Vatikānā sākās Krievijas Federācijas katoļu bīskapu vizīte "ad limina Apostolorum".
Benedikts XVI audiencē pieņēma četrus šīs valsts Baznīcas vadītājus. Krievijā dzīvo
vairāk nekā 130 mlj iedzīvotāju, no kuriem 800 tk. ir katoļi (0,6%). Katoļu Baznīcas
struktūrā ir Maskavas arhidiecēze un trīs diecēzes ar bīskapa sēdekli Saratovā, Irkutskā
un Novosibirskā, kā arī Dienvidsahalīnas apustuliskā prefektūra un bizantiešu rita
eparhija. Baznīcai ir tikai viens garīgais seminārs, kas atrodas Sanktpēterburgā.
Krievijas tradicionālā reliģija ir pareizticība. Skaitliski liela ir agnostiķu un
neticīgo grupa. Svētajam Krēslam ir diplomātiskās attiecības ar Krievijas Federāciju
(1990). Katoļu Bīskapu konference izveidota 1999. gadā. To vada Novosibirskas bīsk.
Jozeps Verts SJ. Pēc Maskavas metropolīta arhib. Paolo Pecci teiktā, vietējās Baznīcas
panākums ir pastorālās darbības atjaunošana, bet vislielākais izaicinājums – kopā
ar pareizticīgajiem liecināt par Kristu ikdienas dzīvē.
«Visvairāk iepriecina
fakts, ka pēc vairāku gadu ilgām vajāšanām un moceklības katoļu kopienas ir saglabājušas
ticību un cieņu pret bīskapiem, kurus ne visi pazina – teica Maskavas metropolīts.
– Nedrīkstam aizmirst, ka Krievija ir valsts, kurā, neraugoties uz ateisma režīma
atklātu cīņu pret Baznīcu, kristietība ir dziļi iesakņojusies tautas vēsturē un kultūrā.
Cilvēkam Krievijā, tāpat kā visā pasaulē, ir jāsatiek Kristus, lai viņš spētu atbildēt
uz eksistenciālu jautājumu par savas dzīvas jēgu. Mūsu uzdevums ir palīdzēt ticīgajiem
tikties ar Kristu un kopā ar pareizticīgo Baznīcu sniegt ticības liecību». Maskavas
arhib. Paolo Pecci pozitīvi vērtē arī ekumeniskās attiecības ar pareizticīgo Baznīcu,
paužot atzinību par centieniem kopīgi meklēt ceļu, kas ved uz pilnīgu vienotību.