2009-01-08 17:44:00

Pāvests tikās ar diplomātisko misiju vadītājiem, kas akreditēti pie Svētā Krēsla


Katru gadu janvāra sākumā pāvests tiekas ar Svētā Krēsla diplomātiskā korpusa locekļiem. Pašlaik Vatikānam ir diplomātiskās attiecības ar 178 valstīm. 2008. gada 4. novembrī tām pievienojās Botsvānas Republika, bet 12. decembrī Andora. Svētais Krēsls uztur attiecības arī ar Krievijas Federāciju un Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju (OLP).

Uzrunājot diplomātiskā korpusa locekļus, Benedikts XVI pievērsās starptautiskajiem notikumiem, uzsverot arvien sarežģītākas pasaules sabiedriskās un politiskās aktualitātes, kur cilvēku attiecībās vairāk un vairāk izpaužas morālā nabadzība. Pāvests apliecināja savu garīgo tuvumu visiem cietušajiem dabas katastrofās – Vjetnamā, Birmā, Ķīnā, Filipīnās, Brazīlijā, kā arī pieminēja visus tos, kuri cieš bruņotajos konfliktos – sevišķi Irākā, Afganistānā, Indijā, Pakistānā un Alžīrijā.

Ņemot vērā nacionālo un reģionālo konfliktu un terorisma izplatību, pāvests aicināja aktīvāk iestāties par cilvēka pamattiesību aizsardzību. "Neraugoties uz tik daudziem pūliņiem, miers, pēc kā tik ļoti ilgojamies, vēl ir tālu. Tomēr nedrīkstam zaudēt drosmi, ne arī mazināt pūliņus autentiskas miera kultūras veicināšanas labā. Tieši pretēji, nepieciešams dubultot centienus, lai panāktu un veicināt drošību un attīstību" – teica pāvests.

Paužot nemieru par krīzes simptomiem atbruņošanās jomā, Svētais Krēsls nemitējas atgādināt, ka nav iespējams veicināt mieru, ja milzīgi cilvēciskie un materiālie resursi tiek atņemti attīstības projektu īstenošanai – sevišķi trūcīgo tautu vajadzībām un izdoti militāriem mērķiem. Pāvests norādīja, ka, lai veicinātu mieru, nepieciešams atjaunot cerību nabagiem un tām daudzajām ģimenēm, kuras šobrīd ir skārusi ekonomiskā krīze. Turklāt, pārtikas krīze un klimata izmaiņas vēl vairāk apgrūtina pasaules nabadzīgāko reģionu iedzīvotājiem pieeju pārtikai un ūdenim. "Tāpēc ir nepieciešams steidzami piemērot efektīvu stratēģiju bada apkarošanai un vietējās lauksaimniecības attīstības veicināšanai vēl jo vairāk tādēļ, ka nabadzīgo cilvēku skaits palielinās arī bagātajās valstīs" – uzsvēra Benedikts XVI.

Šajā kontekstā pāvests pauda gandarījumu par Dohas konferenci, kas veltīta attīstības finansējumu pozitīvajiem rezultātiem, pasvītrojot, ka, lai atveseļotu ekonomiku, nepieciešams veidot jaunu uzticēšanās gaisotni. Taču šāds mērķis ir sasniedzams vienīgi respektējot cilvēka personas cieņu. Uzdevums ir grūts, taču tā nav utopija. "Šodien vairāk nekā vakar, mūsu nākotne ir likta uz spēles, ir pakļauts riskam mūsu planētas un tās iedzīvotāju liktenis". Lai nabadzības apkarošanas pūliņi būtu auglīgi, īpaši nepieciešams "investēt jauniešos", ieaudzinot viņos "patiesas brālības" garu, apzinoties, ka mums visiem ir "viens Tēvs, Dievs Radītājs".

Šo vēsti pāvests sludināja arī savu starptautisko apustulisko ceļojumu laikā 2008. gadā, apmeklējot Austrāliju, kur notika Pasaules Jauniešu dienas, Amerikas Savienotās Valstis un Franciju. "Veselīgi laiciska sabiedrība neignorē garīgo dimensiju un garīgās vērības, jo reliģija ir nevis šķērslis, bet pamats taisnīgākas un brīvākas sabiedrības veidošanai" – savas vizītes laikā Francijā teikto pāvests atkartoja arī šodien, tiekoties ar vēstniekiem.

Savā uzrunā Benedikts XVI nosodīja pret kristiešiem vērstās vajāšanas, uzsverot, ka "kristietība ir brīvības un miera reliģija". Tā kalpo "cilvēces patiesajam labumam". Pāvests apliecināja visiem vardarbības upuriem – sevišķi Irākā un Indijā – savu garīgo tuvumu un pieprasīja valdībām nekavējoties darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk tiktu izbeigta kristiešu diskriminēšana. Svētais tēvs vērsās arī pie Rietumu pasaules, lai tajā neveidotos aizspriedumi un naids pret kristiešiem tāpēc, ka dažos jautājumos to nostāja ir traucējoša. Paši ticīgie ir aicināti, nonākot pārbaudījumos, nepadoties mazdūšībai. Evaņģēlija liecība iepretī "pasaules garam" vienmēr ir "pretošanās zīme". Neapšaubāmi, apspiešanas ir mokošas, tomēr Kristus klātbūtne sniedz spēcīgu mierinājumu. Viņa Evaņģēlijs ir pestīšanas vēsts visiem cilvēkiem.

Uzrunā diplomātiskajam korpusam Benedikts XVI pievērsās dramatiskajai situācijai Tuvo Austrumu reģionā, daudzviet Āzijā, Āfrikā, Latīņamerikā, kā arī dramatiskajam stāvoklim Balkānos un Kaukāzā. Pāvests pauda cerību, ka konflikta noregulējuma saistības, kas panāktas ar Eiropas Savienības diplomātisko starpniecību, tiks īstenotas. Vardarbība Svētajā Zemē "sagādā milzīgus zaudējumus un ciešanas civiliedzīvotājiem".

Kārtējo reizi gribu atgādināt, ka militārā izvēle nav risinājums, un vardarbībai, lai no kuras puses tā nāktu un kā izpaustos, jātiek stingri nosodītai – uzsvēra Benedikts XVI. – Es vēlos, lai ar apņēmības pilnu starptautiskās kopienas iesaistīšanos, Gazas joslā tiktu ieviests pamiers (…) un atsāktas miera sarunas, atsakoties no naida, provokācijām un ieroču lietošanas.

Svētais tēvs pauda gandarījumu, ka kristieši Āzijā, kaut arī skaitliski nedaudzi, tomēr ir apņēmības pilni sniegt svarīgu ieguldījumu savu valstu attīstībā. Tas liecina, ka, ja primārā vieta dzīvē tiek ierādīta Dievam, tad veidojas pareiza vērtību hierarhija un nodrošināta brīvība. Reliģiskās brīvības princips jāievēro arī valstu likumdošanā.

Āfrikas kontinentā, ko pāvests apmeklēs šī gada martā, īpašu uzmanību jāpievērš bērnu dramatiskajam stāvoklim. Daudzi no viņiem atrodas bēgļu nometnēs – Somālijā, Darfūrā un Kongo Demokrātiskajā Republikā. Miljoniem bēgļu steidzami "nepieciešama humanitārā palīdzība", viņiem ir "atņemtas pamattiesības un ievainota viņu personas cieņa". Runājot par situāciju Latīņamerikā, Svētais tēvs norādīja uz emigrantu tiesībām atgriezties pie savām ģimenēm, drošības jautājumu, narkotiku un korupcijas problēmu, paužot gandarījumu par valdību centieniem šo jautājumu risināšanā. Pāvests pauda prieku arī par Argentīnas un Čīles savstarpējo tuvināšanos un izteica cerību, ka nesen parakstītais līgums starp Svēto Krēslu un Brazīliju atvieglinās misiju darbu un stiprinās sadarbību starp Baznīcu un laicīgajām institūcijām, lai, tādējādi, veicinātu katras personas integrālu attīstību.

Uzrunas noslēgumā Benedikts XVI pieminēja sabiedrības visnabadzīgākās un visvājākās būtnes, proti, vēl nedzimušos bērnus, slimniekus, gados vecos cilvēkus, sašķēlušās un sadalītās ģimenes, kuras palikušas bez garīgā un finansiālā atbalsta. "Nabadzību ir iespējams apkarot tad, ja cilvēce kļūs brālīgāka, daloties kopīgās vērtībās un vienotos ideālos, kuru pamatā ir personas cieņa, ar atbildību saistīta brīvība un Dieva vietas atzīšana cilvēka dzīvē".

Vēršoties pie Svētā Krēsla pilnvarotajiem vēstniekiem, pāvests aicināja raudzīties uz Betlēmes silītē gulošo pazemīgo Jēzus Bērnu. Tieši Viņš, tāpēc ka ir Dieva Dēls, parāda mums brālīgās solidaritātes svarīgo nozīmi. Solidaritāte starp cilvēkiem ir visefektīvākais nabadzības apkarošanas un miera veicināšanas līdzeklis. Lai Dieva mīlestības gaisma apgaismo visus valstu vadītājus un visu cilvēci – vēlēja Benedikts XVI.

S. Krivteža, J. Evertovskis / Vatikāna Radio









All the contents on this site are copyrighted ©.