Pāvests tikās ar diplomātisko misiju vadītājiem, kas akreditēti pie Svētā Krēsla
Katru gadu janvāra sākumā pāvests tiekas ar Svētā Krēsla diplomātiskā korpusa locekļiem.
Pašlaik Vatikānam ir diplomātiskās attiecības ar 178 valstīm. 2008. gada 4. novembrī
tām pievienojās Botsvānas Republika, bet 12. decembrī Andora. Svētais Krēsls uztur
attiecības arī ar Krievijas Federāciju un Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju (OLP).
Uzrunājot
diplomātiskā korpusa locekļus, Benedikts XVI pievērsās starptautiskajiem notikumiem,
uzsverot arvien sarežģītākas pasaules sabiedriskās un politiskās aktualitātes, kur
cilvēku attiecībās vairāk un vairāk izpaužas morālā nabadzība. Pāvests apliecināja
savu garīgo tuvumu visiem cietušajiem dabas katastrofās – Vjetnamā, Birmā, Ķīnā, Filipīnās,
Brazīlijā, kā arī pieminēja visus tos, kuri cieš bruņotajos konfliktos – sevišķi Irākā,
Afganistānā, Indijā, Pakistānā un Alžīrijā.
Ņemot vērā nacionālo un reģionālo
konfliktu un terorisma izplatību, pāvests aicināja aktīvāk iestāties par cilvēka pamattiesību
aizsardzību. "Neraugoties uz tik daudziem pūliņiem, miers, pēc kā tik ļoti ilgojamies,
vēl ir tālu. Tomēr nedrīkstam zaudēt drosmi, ne arī mazināt pūliņus autentiskas miera
kultūras veicināšanas labā. Tieši pretēji, nepieciešams dubultot centienus, lai panāktu
un veicināt drošību un attīstību" – teica pāvests.
Paužot nemieru par krīzes
simptomiem atbruņošanās jomā, Svētais Krēsls nemitējas atgādināt, ka nav iespējams
veicināt mieru, ja milzīgi cilvēciskie un materiālie resursi tiek atņemti attīstības
projektu īstenošanai – sevišķi trūcīgo tautu vajadzībām un izdoti militāriem mērķiem.
Pāvests norādīja, ka, lai veicinātu mieru, nepieciešams atjaunot cerību nabagiem un
tām daudzajām ģimenēm, kuras šobrīd ir skārusi ekonomiskā krīze. Turklāt, pārtikas
krīze un klimata izmaiņas vēl vairāk apgrūtina pasaules nabadzīgāko reģionu iedzīvotājiem
pieeju pārtikai un ūdenim. "Tāpēc ir nepieciešams steidzami piemērot efektīvu stratēģiju
bada apkarošanai un vietējās lauksaimniecības attīstības veicināšanai vēl jo vairāk
tādēļ, ka nabadzīgo cilvēku skaits palielinās arī bagātajās valstīs" – uzsvēra Benedikts
XVI.
Šajā kontekstā pāvests pauda gandarījumu par Dohas konferenci, kas veltīta
attīstības finansējumu pozitīvajiem rezultātiem, pasvītrojot, ka, lai atveseļotu ekonomiku,
nepieciešams veidot jaunu uzticēšanās gaisotni. Taču šāds mērķis ir sasniedzams vienīgi
respektējot cilvēka personas cieņu. Uzdevums ir grūts, taču tā nav utopija. "Šodien
vairāk nekā vakar, mūsu nākotne ir likta uz spēles, ir pakļauts riskam mūsu planētas
un tās iedzīvotāju liktenis". Lai nabadzības apkarošanas pūliņi būtu auglīgi, īpaši
nepieciešams "investēt jauniešos", ieaudzinot viņos "patiesas brālības" garu, apzinoties,
ka mums visiem ir "viens Tēvs, Dievs Radītājs".
Šo vēsti pāvests sludināja
arī savu starptautisko apustulisko ceļojumu laikā 2008. gadā, apmeklējot Austrāliju,
kur notika Pasaules Jauniešu dienas, Amerikas Savienotās Valstis un Franciju. "Veselīgi
laiciska sabiedrība neignorē garīgo dimensiju un garīgās vērības, jo reliģija ir nevis
šķērslis, bet pamats taisnīgākas un brīvākas sabiedrības veidošanai" – savas vizītes
laikā Francijā teikto pāvests atkartoja arī šodien, tiekoties ar vēstniekiem.
Savā
uzrunā Benedikts XVI nosodīja pret kristiešiem vērstās vajāšanas, uzsverot, ka "kristietība
ir brīvības un miera reliģija". Tā kalpo "cilvēces patiesajam labumam". Pāvests apliecināja
visiem vardarbības upuriem – sevišķi Irākā un Indijā – savu garīgo tuvumu un pieprasīja
valdībām nekavējoties darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk tiktu izbeigta
kristiešu diskriminēšana. Svētais tēvs vērsās arī pie Rietumu pasaules, lai tajā neveidotos
aizspriedumi un naids pret kristiešiem tāpēc, ka dažos jautājumos to nostāja ir traucējoša.
Paši ticīgie ir aicināti, nonākot pārbaudījumos, nepadoties mazdūšībai. Evaņģēlija
liecība iepretī "pasaules garam" vienmēr ir "pretošanās zīme". Neapšaubāmi, apspiešanas
ir mokošas, tomēr Kristus klātbūtne sniedz spēcīgu mierinājumu. Viņa Evaņģēlijs ir
pestīšanas vēsts visiem cilvēkiem.
Uzrunā diplomātiskajam korpusam Benedikts
XVI pievērsās dramatiskajai situācijai Tuvo Austrumu reģionā, daudzviet Āzijā, Āfrikā,
Latīņamerikā, kā arī dramatiskajam stāvoklim Balkānos un Kaukāzā. Pāvests pauda cerību,
ka konflikta noregulējuma saistības, kas panāktas ar Eiropas Savienības diplomātisko
starpniecību, tiks īstenotas. Vardarbība Svētajā Zemē "sagādā milzīgus zaudējumus
un ciešanas civiliedzīvotājiem".
Kārtējo reizi gribu atgādināt, ka militārā
izvēle nav risinājums, un vardarbībai, lai no kuras puses tā nāktu un kā izpaustos,
jātiek stingri nosodītai – uzsvēra Benedikts XVI. – Es vēlos, lai ar apņēmības pilnu
starptautiskās kopienas iesaistīšanos, Gazas joslā tiktu ieviests pamiers (…) un atsāktas
miera sarunas, atsakoties no naida, provokācijām un ieroču lietošanas.
Svētais
tēvs pauda gandarījumu, ka kristieši Āzijā, kaut arī skaitliski nedaudzi, tomēr ir
apņēmības pilni sniegt svarīgu ieguldījumu savu valstu attīstībā. Tas liecina, ka,
ja primārā vieta dzīvē tiek ierādīta Dievam, tad veidojas pareiza vērtību hierarhija
un nodrošināta brīvība. Reliģiskās brīvības princips jāievēro arī valstu likumdošanā.
Āfrikas kontinentā, ko pāvests apmeklēs šī gada martā, īpašu uzmanību jāpievērš
bērnu dramatiskajam stāvoklim. Daudzi no viņiem atrodas bēgļu nometnēs – Somālijā,
Darfūrā un Kongo Demokrātiskajā Republikā. Miljoniem bēgļu steidzami "nepieciešama
humanitārā palīdzība", viņiem ir "atņemtas pamattiesības un ievainota viņu personas
cieņa". Runājot par situāciju Latīņamerikā, Svētais tēvs norādīja uz emigrantu tiesībām
atgriezties pie savām ģimenēm, drošības jautājumu, narkotiku un korupcijas problēmu,
paužot gandarījumu par valdību centieniem šo jautājumu risināšanā. Pāvests pauda prieku
arī par Argentīnas un Čīles savstarpējo tuvināšanos un izteica cerību, ka nesen parakstītais
līgums starp Svēto Krēslu un Brazīliju atvieglinās misiju darbu un stiprinās sadarbību
starp Baznīcu un laicīgajām institūcijām, lai, tādējādi, veicinātu katras personas
integrālu attīstību.
Uzrunas noslēgumā Benedikts XVI pieminēja sabiedrības
visnabadzīgākās un visvājākās būtnes, proti, vēl nedzimušos bērnus, slimniekus, gados
vecos cilvēkus, sašķēlušās un sadalītās ģimenes, kuras palikušas bez garīgā un finansiālā
atbalsta. "Nabadzību ir iespējams apkarot tad, ja cilvēce kļūs brālīgāka, daloties
kopīgās vērtībās un vienotos ideālos, kuru pamatā ir personas cieņa, ar atbildību
saistīta brīvība un Dieva vietas atzīšana cilvēka dzīvē".
Vēršoties pie Svētā
Krēsla pilnvarotajiem vēstniekiem, pāvests aicināja raudzīties uz Betlēmes silītē
gulošo pazemīgo Jēzus Bērnu. Tieši Viņš, tāpēc ka ir Dieva Dēls, parāda mums brālīgās
solidaritātes svarīgo nozīmi. Solidaritāte starp cilvēkiem ir visefektīvākais nabadzības
apkarošanas un miera veicināšanas līdzeklis. Lai Dieva mīlestības gaisma apgaismo
visus valstu vadītājus un visu cilvēci – vēlēja Benedikts XVI.