2009-01-06 13:29:04

Pāvests: Epifānija ir Dieva tikšanās ar cilvēku svētki


Epifānijas jeb Kunga Jēzus Kristus «parādīšanās» svētkos svinam Dieva tikšanos ar cilvēku, kas meklē gaismu un pestīšanu – teica Benedikts XVI. Otrdien, 6. janvārī, sv. Pētera bazilikā pāvests svinēja Euharistiju. Svētais tēvs aicināja ticīgos nezaudēt cerību sociālās un ekonomiskās krīzes laikā. Cerība ir īpaši nepieciešama tur, kur naida un vardarbības dēļ līst nevainīgu cilvēku asinis.

Skaidrojot Epifānijas liturģisko svētku nozīmi, pāvests uzsvēra, ka latīņu tradīcija tos saista ar Trīs Austrumu gudro ierašanos Betlēmē. Tā interpretē kā Mesijas atklāšanos Izraēlim un visām pagānu tautām. Austrumu tradīcija lielāku uzmanību vērš Jēzus kristīšanai Jordānas upē, kad Viņš atklājās kā debesu Tēva vienpiedzimušais Dēls, svaidīts Svētajā Garā. Apustulis Jānis skaidro, ka «epifānija» ir arī kāzu svinības Galilejas Kānā, kur Jēzus, pārvēršot ūdeni vīnā, «atklāja savu godību un viņa mācekļi ieticēja viņam». Šodien Jēzus «epifānija» notiek katrā Euharistijā.

Turpinot sprediķi, Benedikts XVI atgādināja, ka pirms 400 gadiem Galileo Galilejs pirmo reizi pavērsa paštaisīto teleskopu pret zvaigžņotajām debesīm. Atzīmējot Starptautisko astronomijas gadu, mūsu uzmanību saista sv. Mateja evaņģēlija fragments par zvaigzni – teica pāvests. – Iespējams, ka Trīs Austrumu gudrie bija astronomi. Viņi pētīja debesis un atklāja jaunu zvaigzni, uzskatot to par karaļa dzimšanas simbolu. Pagānu tautas pielūdza kosmosa spēkus, bet kristīgā ticība kontemplē Dievu, visu lietu Radītāju un Kungu. «Mīlestība vada sauli un tālās zvaigznes» – raksta Dante. Kosmosa elementi ir pakļauti Dieva Garam, kas Kristū ir atklājies kā Mīlestība. Sv. Pāvils skaidro, ka Dievs ir visas radības sākums. Viņš to vada un uztur kā Tēvs, Draugs, Brālis un kā Logos – Vārds.

Kristīgajā skatījumā kosmoss tiek salīdzināts ar atvērtu «grāmatu». Tā ir teicis arī Galileo Galilejs, uzskatot to par varena Autora darbu, kas atklājas caur radīto lietu «simfoniju». Lietojot mūzikas izteiksmes veidu, varam teikt, ka šajā simfonijā skan arī solo, ko izpilda viens instruments vai balss. Šis «solo» ir Jēzus Kristus. Šodien debesīs atmirdzēja jauna zvaigzne. Jēzus, dzimis no sievietes, sevī vieno debesis un zemi, Radītāju un radību, miesu un Garu. Viņš ir kosmosa un cilvēces vēstures centrs.

Benedikts XVI uzsvēra, ka sv. Pāvila gadā Kunga Epifānijas svētki iegūst īpaši dziļu nozīmi. Baznīca aicina ticīgos sekot Kristum. Pēc savas atgriešanās Pāvils dedzīgi sludināja Kristu. Dieva žēlastības spēkā viņš kļuva par «zvaigzni» pagānu tautām. Pāvests norādīja uz nesen notikušās Bīskapu sinodes par Dieva Vārdu Baznīcas dzīvē un misijā nozīmi. Arī mēs varam kļūt par gaismu, kas palīdz citiem atrast Kristu. Dieva Vārds mūs apgaismo, šķīstī un stiprina – uzsvēra pāvests.

S. Krivteža / Vatikāna radio







All the contents on this site are copyrighted ©.