2009-01-06 14:51:53

Gudrie no Austrumiem meklēja Jēzu


Šodien, Kunga parādīšanās svētkos, Baznīca pateicas Dievam par ticības dāvanu, jo tieši ticība ir tā zvaigzne, kas norāda mums ceļu pie Kristus. Gani priecīgo ziņu saņēma no eņģeļa, Trīs Ķēniņi savukārt sekoja zvaigznei. Gani un ķēniņi - divu pilnīgi pretēju sabiedrības grupu pārstāvji, bet viņi bija pirmie, jo viņi ieticēja un uz Betlēmi devās nevis pa vienam, bet kopā, lai atdotu Bērnam godu un citiem sludinātu par cilvēces Pestītāju.

Gani bija jūdi, un tāpēc viņi zināja pravietojumus par Mesiju un par Viņa nākšanu pasaulē, bet gudrie no Austrumiem? Viņi taču bija pagāni un pie tam magi, kuri nodarbojās ar astroloģiju, hiromantiju, sapņu un dabas parādību tulkošanu un nākotnes pareģošanu, kas Vecajā Derībā bija visļaunākais grēks pret pirmo Dieva bausli, kas aizliedza godināt citas dievības, kā tikai vienīgo Dievu.

Būtībā astroloģija ir zīlēšana, kas pazīstama jau no seniem laikiem, un stipri iesakņojusies arī mūsdienu kultūrā un sabiedrības pagāniskajos paradumos. Astroloģija apgalvo, ka dzīve un cilvēka liktenis ir atkarīgs no zvaigžņu ietekmes, ka mūsu dzīves svarīgākie brīži - dzimšana, laulība vai nāve - it kā esot atkarīgi no zvaigžņu izkārtojuma, to dabas, uzbūves un stāvokļa. Zvaigznes un planētas neapšaubāmi atstāj ietekmi uz cilvēkiem, - piemēram - gadalaiki, pilnmēness. Bet nav absolūti nekāda pamata apgalvot, ka šī ietekme nosaka cilvēka brīvību un lemj par viņa dzīvību vai nāvi. Par cilvēka nākotni lemj nevis zvaigznes, bet gan viņa labā vai ļaunā brīvā izvēle. Maģijas pamatā ir dēmoniski spēki, tā attālina cilvēku no Dieva, ieved viņu grēkā un garīgajā nāvē. Izmantojot magu pakalpojumus, cilvēki domā, ka viņi vēršas pie augstākajiem spēkiem, bet nerēķinās ar to, ka tiks tiem pakļauti.

Un tomēr viņi – magi un astrologi - bija to vidū, kuri paši pirmie ieraudzīja Mesiju. Kāpēc? Mēs visi nesam sevī ilgas pēc mīlestības, patiesības, labā un skaistā, jo mēs esam radīti pēc Dieva attēla, - Dieva, kas ir mīlestības un visa labā avots. Un tāpēc ir neiespējami, lai kāds vēlētos būt ļauns, nemīlēts un atstumts. Uz jautājumu: „Vai tu gribētu būt nemīlēts?”, kāds neticīgais man atbildēja: „Tad tā būtu elle.” Kā gan par to varēja zināt cilvēks, kurš nebija saņēmis nekādu reliģisku audzināšanu? Atbilde ir ļoti vienkārša: visi cilvēki ir Dieva radīti, un tāpēc nes sevī Viņa attēlu un Dievs nekad neatstāj cilvēku. Viņš labi pazīst mūsu sirdis, tāpēc nepārstāj klauvēt pie tām. Daudzi no tiem, kuri uzskata sevi par ateistiem nemaz nenojauš, ka patiesībā nepārtraukti meklē Dievu.

No saules lēkta līdz pat rietam mēs varam redzēt šīs pasaules virpulī ierautus cilvēkus: vieni meklē bagātības, citi tiecas pēc varas, bet vēl citi pēc slavas. Un pēkšņi kāda apziņu kā zibens pāršķeļ doma: Ja viņpasaules nav, ja viss beidzas ar šīszemes pēdējo nopūtu? Ja no manis pāri paliek tikai pīšļi? Pēc kā tad es tik neatlaidīgi dzenos? Pēc pilij līdzīgas mājas? Pēc supermašīnas? Miljoniem? Es neticu Dieva esamībai, bet es taču saku vārdus: mana sirds ir priecīga; mana sirds ir skumja… Es lietoju vārdus „mūžīgās vērtības”, bet es taču esmu sevi pārliecinājis, ka mūžības nav, - tad jau nav arī mūžīgo vērtību. Bet ja nu ir? Tad ir arī Dievs! Tikai, kur Viņu var atrast? Kur var atrast Dievu?

Arī trim gudrajiem dvēseles ilgas pēc Dieva pazīšanas lika doties tālā un bīstamā ceļojumā, lai meklētu un atrastu Kristu. Baznīcas Tradīcijā viņi tiek saukti par ķēniņiem, kuriem bija lieli īpašumi, bagātības un slava. Viņi atstāja visu, paņēma līdzi tikai dāvanas un sekoja zvaigznei. Viņi meklēja Dievu un ticēja, ka, sekojot zvaigznei To atradīs. Lai sasniegtu Jeruzalemi, viņiem bija jāpārvar garš un grūts ceļš, taču reliģiskais atstatums bija vēl lielāks. Jūdiem bija dota skaidra dievišķā atklāsme, kas bija ietverta Svētajos Rakstos, bet magu rīcībā bija tikai neskaidra kosmiskā atklāsme, caur īpašo zvaigzni. Lai iztulkotu šīs atklāsmes nozīmi, viņiem bija jāveic garš ceļojums un jājautā jūdiem: „Kur ir jaunpiedzimušais jūdu Ķēniņš?” (Mt 2, 2) Kur ir Tas, kura zvaigzni mēs redzējām? Kur Viņš ir mūsu pasaulē, mūsu dzīvē? Kur un kā mēs varam Viņu atrast?

Viņu patiesības meklējumi, Mesijas meklējumi, vainagojās ar panākumiem: viņi atrada Jēzu un atdeva Viņam godu: „Iegājuši namā, tie redzēja Bērnu kopā ar Mariju, Viņa Māti, un, nokrituši ceļos, tie Viņu pielūdza”. (Mt 2, 11) Taču… trīs Ķēniņi nāca no tālām zemēm, lai ieraudzītu kaut ko lielisku, krāšņu, ar karalisku godību un varu apveltītu, bet sastapa ko pilnīgi citu. Jaunais Ķēniņš, kuram viņi atdeva godu, pilnīgi neatbilda viņu priekšstatam un tomēr tie upurēja Viņam karaliskās dāvanas: zeltu, vīraku un mirres. Jo viņu ticība ļāva ieraudzīt to, kas nereti cilvēka acīm nav saskatāms. Un tieši tajā brīdī iesākās viņu garīgās atgriešanās ceļš.

„Sapnī brīdināti pie Heroda neatgriezties, tie devās atpakaļ pa citu ceļu uz savu zemi.” (Mt 2, 12) „Ceļam” Bībeles valodā ir ne tikai ģeogrāfiska nozīme; tas nozīmē arī dzīves un rīcības veidu. Personīga tikšanās ar Kristu pārveido cilvēku, izmaina viņa dzīvi. Magu meklējumi bija nesuši svētīgus augļus. „Meklējiet, un jūs atradīsiet!” (Mt 7, 7) Cik daudz ir pateikts šajā īsajā Evaņģēlija teikumā!

V. Andens stāstā par Kristus dzimšanu liek trim Austrumu gudrajiem paskaidrot, kāpēc viņi sekoja zvaigznei. Viens no tiem saka: „Es sekoju zvaigznei, lai atklātu, kā šodien būt patiesam.” Otrs paskaidro: „Es sekoju zvaigznei, lai atklātu, kā šodien dzīvot.” Bet trešais: „Es sekoju zvaigznei, lai atklātu, kā šodien mīlēt.” Pēc tam visi trīs kopā saka: „Mēs sekojām zvaigznei, lai atklātu, kā šodien būt par cilvēku!” Sekojot Triju Ķēniņu paraugam arī mēs gribam adorēt Jēzu Kristu un sludināt pasaulei, ka tikai Viņā, Viņa Krustā, Viņa nāvē un augšāmcelšanā ir cilvēka pestīšana. Tikai Kristus garantē mums dzīves piepildījumu un laimi.

Šajā svētku dienā baznīcās tiek svētīts krīts, lai ar to apzīmētu mūsu māju durvis par zīmi tam, ka mēs esam pieņēmuši Kungu Jēzu. Katru gadu šie trīs Austrumu gudrie: Kaspers, Melhiors un Baltazars, apmeklē mūsu mājas un atstāj savu vārdu pirmos burtus ar krītu uzrakstītus uz mūsu durvju palodas. Burti „K+M+B+2009” (rakstīti orģinālā latīņu versijā) būtībā nozīmē svētības lūgšanu: „Christus mansionem benedicat”, kas tulkojumā nozīmē: „Lai Kristus svētī šo māju”.

Kungs Dievs, Tu mūs no tumsas esi aicinājis savā brīnišķajā gaismā, sūti mums žēlīgi savu svētību, nostiprini mūsu sirdis ticībā, cerībā un mīlestībā, un dari mūs par Tavas gaismas nesējiem saviem brāļiem.

Andris Ševels MIC, Latvija, Vatikāna radio







All the contents on this site are copyrighted ©.